NATO: Pamiers Ukrainas austrumos ir tikai "vārda pēc"

  Lietuvā tiks izvietoti vairāk NATO karavīru 
 Pamiers Ukrainas austrumos ir tikai "vārda pēc", uzskata NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs. 
 Nesenās artilērijas apšaudes ir salīdzināmas ar laika posmiem pirms pamiera pasludināšanas, sacīja ģenerālis. Viņš gan arī atzina, ka ir "cerīgi" noskaņots par jauno vienošanos, kas Ukrainas un prokremlisko kaujinieku starpā tika parakstīta sestdien, vēsta LETA/AFP. 
 Jau ziņots, ka pirmā vienošanās par pamiera ievērošanu Ukrainas austrumos tika parakstīta 5.septembrī Minskā, tomēr jau vairākkārt tikusi pārkāpta. 
 Brīdlovs uzrunāja žurnālistus Viļņā pēc NATO komandieru sanāksmes. "Situācija Ukrainā šobrīd nav laba. Incidentu skaits un izšauto kārtu skaits, un artilērija, kas ir izmantota pāri frontes līnijai pēdējo dienu laikā, ir salīdzināma ar atsevišķiem intensitātes līmeņiem pirms pamiera. Pamiers joprojām tur ir vārda pēc, bet tas, kas notiek uz vietas, ir pilnīgi cits stāsts," uzsvēra ģenerālis. 
 Kopš pagājušās nedēļas zināms skaits Krievijas karavīru ir pametuši Ukrainu un atgriezušies Krievijā, tomēr joprojām ir gatavi "vērst savu militāro spēku pret Ukrainu ". 
 Brīdlovs atzina, ka nav iespējams precīzi noteikt Krievijas armijas karavīru skaitu Ukrainā, jo netiek kontrolēta ieroču piegāde un pārvietošanās, kā arī Krievijas papildspēku ierašanās Ukrainas teritorijā. 
 Pēc Brīdlova teiktā, Krievijas karavīru skaits pēdējās nedēļas laikā ir samazinājies, jo daļa atgriezusies Krievijā. Tomēr šie karavīri nav atgriezušies mājās, bet gan atrodas kaujas gatavībā, lai vajadzības brīdī atkal ieietu Ukrainas teritorijā. 
 Savā runā NATO komandieris kā galveno atbildīgo par to, ka Austrumukrainā turpinās bruņotas sadursmes, norādīja Krieviju, jo tā neievēro uguns pārtraukšanas režīmu, ziņo BBC. 
 Brīdlovs arī pauda satraukumu par Krimas militarizāciju. „Mēs redzam, ka tur tiek dislocēti arvien jauni militārie spēki, kuri var ļoti ietekmēt visu Melnās jūras ziemeļu reģionu. Tas rada lielu satraukumu," teica ģenerālis. 
  Lietuvā būs vairāk karavīru  
 Viļņā notiekošajā NATO Militārās komitejas sēdē sestdien tika izstrādāts Ziemeļatlantijas alianses darbības plāns ātrās reaģēšanas spēkiem, vēsta BBC. 
 Viens no NATO kājnieku bataljoniem tiks dislocēts Lietuvā bijušajā padomju laiku karabāzē Ruklā. Lietuvas aizsardzības spēki arī cer, ka drīz sāksies jaunas NATO karabāzes izveide netālu no Viļņas. 
 Kā teicis nesen amatā ieceltais Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks, nosūtīt uz Lietuvu savus karavīrus vēlas trīs alianses dalībvalstis - Beļģija, Vācija un Ungārija. Tuvākajā laikā tās uz mācībām Lietuvā nosūtīs savus kājniekus. 
 „Tādējādi Lietuvā būs garantēta NATO papildspēku rotācija," teica Žuks. Viņš arī norādīja, ka NATO Gaisa spēku bāze Zokņos drīzumā paplašinās savu infrastruktūru. 
 Lietuvā jau ir dislocēti aptuveni 150 ASV karavīri. Žuks piektdien teica, ka ASV karavīri Lietuvā atradīsies „tik ilgi, cik būs nepieciešams". 
 Lietuvā NATO Militārās komitejas sanāksme notika otro reizi. Pirmoreiz šī alianses komitejas sanāksme notika pirms desmit gadiem, kad valsts tika uzņemta Ziemeļatlantijas aliansē.