Hodorkovskis atjauno „Atvērtās Krievijas” projektu Šī būs horizontāli strukturēta daudzskaitlīga sabiedrisko grupu alianse Krievijas politikas ietekmēšanai Bijušais naftas kompānijas „Jukos" vadītājs un politieslodzītais Mihails Hodorkovskis sestdien internetā organizētā konferencē paziņojis, ka atjauno savu un savu draugu 2001.gadā izveidoto projektu „Atvērtā Krievija". Tas domāts labdarības, izglītojošu un attīstības projektu īstenošanai, un tagad arī risinās sabiedriski politiskus uzdevumus, vēsta „Amerikas Balss". Hodorkovskis teica, ka viņa projekts domāts, lai iedarbinātu „tā saucamos Eiropas izvēles un tiesiskas valsts atbalstītājus". „Mēs uzskatām, ka apgalvojums „Krievija nav Eiropa" ir meli, kas speciāli tiek uzspiesti sabiedrībai. To dara tie, kuri vēlas valstī valdīt līdz sava mūža galam, kuri grib uzspļaut likumam un taisnīgumam," paziņoja Hodorkovskis. Viņaprāt, lai Krievijā ietekmētu politiskos procesus, nevajag vertikāli strukturētu tradicionālu partiju, bet gan horizontālu daudzskaitlīgu sabiedrisko grupu aliansi. „Tādu tīkla struktūras kustību par tiesisku valsti, kas būs atvērta saviem pilsoņiem, ierosinu nosaukt par kustību „Atvērtā Krievija"," teica Hodorkovskis. Šīs organizācijas darbības koordinācija tikšot veikta no Čehijas galvaspilsētas Prāgas. „Atvērtā Krievija" var kļūt par platformu arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas ietekmēt nākamās Krievijas Valsts domes vēlēšanas. „Šodien viens no reakcionārā neprāta atbalsta punktiem ir Valsts dome. Tur pieņemtie likumi bieži vien apkauno valsti. Taču jau pavisam drīz - 2016.gadā - būs vēlēšanas. Laika pārorganizēties ir pietiekami un tomēr tas ir ierobežots. Jā, patlaban būtu neprātīgi cerēt uz mūsu domubiedru milzu panākumiem. Taču visnotaļ mūsu spēkos ir nepieļaut parlamentā iekļūt pašām odiozākajām personām. Mūsu spēkos ir arī izstrādāt savu darba kārtību un atbalstīt tos kandidātus, kuri gatavi šīs idejas atbalstīt kaut tikai daļēji," norāda Hodorkovskis. Videotranslācija internetā tika organizēta no Parīzes, kur patlaban uzturas Hodorkovskis, kā arī no Jaroslavļas, Ņižņijnovgorodas, Barnaulas un citām Krievijas pilsētām. Videokonferencē sabiedrības problēmas apsprieda pazīstami Krievijas ekonomisti Sergejs Gurijs un Sergejs Aleksašenko, politiķi Valsts domes deputāts Dmitrijs Gudkovs un Pleskavas apgabala padomes deputāts Ļevs Šlosbergs. Savukārt „Atvērtās Krievijas" koordinators žurnālists un pilsoniskais aktīvists Vladimirs Kara-Murza jaunākais „Amerikas Balsij" pastāstīja, ka visās Krievijas pilsētās, kur notika pieslēgšanās videokonferencei, šim pasākumam tikuši likti šķēršļi. Tā Jaroslavļā pieslēgšanās konferencei notikusi opozīcijas līdera Borisa Ņemcova dzīvoklī, bet viņa paša pilsētā nav bijis. Naktī pirms konferences kāds ar naglām bija aizsitis Ņemcova dzīvokļa durvis. Videotranslācija tomēr notikusi no cita dzīvokļa. Bet Ņižņijnovgorodā, kur konferencei pieslēdzās Gudkovs, telpai sākumā vairākas reizes tika atslēgta elektrība, bet pēc tam tur ielauzās aptuveni 30 agresīvi cilvēki, kliedzot: „Kauns dzimtenes nodevējiem!". Kara-Murza piebilda, ka šie cilvēki tika atvesti īpašā autobusā.