Pēdējo divu gadu laikā KNAB ievērojami zaudējis sabiedrības uzticību

   Uzticība zaudēta laikā, kopš KNAB priekšnieka amatā ir Jaroslavs Streļčenoks  
 Pēdējo divu gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ievērojami zaudējis sabiedrības uzticību, atsaucoties uz pētījumu, kuru veikusi kompānija "Latvijas fakti" pēc KNAB pasūtījuma, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" . 
 Pētījums apliecina, ka uzticība zaudēta laikā, kopš KNAB priekšnieka amatā ir Jaroslavs Streļčenoks. Dati salīdzināti ar līdzīgu aptauju, kas veikta 2012.gadā. Streļčenoks amatā ir kopš 2011.gada novembra.  
 Ja pirms diviem gadiem KNAB par godīgu iestādi uzskatīja 42% procenti iedzīvotāju, tagad tā domā par desmit procentiem mazāk - 32%. Pretējs viedoklis par biroju šajā laikā audzis par septiņiem procentpunktiem - no 16,1% līdz 22,9%. 
 Darba grupa, kas pētīja KNAB notiekošo, secinājusi, ka birojā ir ilgstošas personālvadības problēmas, samazinās prestižs, novilcināta lietu izmeklēšana. Amatpersonas, kuras strādāja ekspertu darba grupā KNAB darba rezultātu izvērtēšanai, iesaka ne tikai mainīt biroja pārraudzību, bet nākotnē neizslēdz biroja funkciju sadalīšanu atsevišķās iestādēs. 
 Ekspertu darba grupa nākamnedēļ politiķiem un sabiedrībai vērtēšanai nodos sagatavotās izmaiņas KNAB likumā, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota. Paredzēts, ka ziņojumu un grozījumus likumā iesniegs Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), kā arī ar tiem varēs iepazīties sabiedrība, eksperti un politiķi. 
 Ekspertu izstrādātie grozījumi paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. Turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdos tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekrīt, jautājumu nodos izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būs galīgs. 
 Tāpat Valsts kancelejas vadītās darba grupas priekšlikumos konkrēti atrunāta KNAB vadītāja atbildība pret Ministru kabinetu un Saeimu, un tikšot stiprināta parlamenta loma iestādes darbības uzraudzības nodrošināšanā, nosakot KNAB priekšnieka atskaitīšanos par darbības rezultātiem. 
 Darba grupa arī piedāvā palielināt valsts pārvaldes, valsts drošības iestāžu un tiesu varas ekspertu grupas lomu, kas atlasīs iestādes vadītāja pretendentus, vērtēs vadītāja vietniekus un izmeklēs vietnieku disciplinārpārkāpumus, kā arī sniegs atzinumus Ministru kabinetam, ja būs aizdomas par pārrauga tiesību pārkāpumu, kā arī sniegs izvērtējumu Saeimai par priekšnieka atbrīvošanas ierosinājuma pamatotību. 
 Valsts kancelejas vadītā darba grupa ir izveidota, balstoties uz augsta līmeņa ekspertu grupas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā izdarītajiem secinājumiem un Ministru kabineta lēmumu. Darba grupai noteiktais termiņš likumprojekta iesniegšanai Ministru prezidentam bija 1.decembris.