Aptauja: Lietuva bez ārējas palīdzības pret Krieviju noturētos 1-2 dienas

  Pētnieks: Lietuvā būtu grūti ierasties "nesaprotamiem" cilvēkiem un ieņemt valdības ēkas 
 Ja Krievija nolemtu nosūtīt savu karaspēku pret Lietuvu, valsts bez NATO palīdzības varētu noturēties vienu divas dienas, uzskata 44,6% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju. 
 Pēc portāla "Delfi" pasūtījuma sabiedriskās domas izpētes kompānija "Spinter tyrimai" veiktajā aptaujā vairākums Lietuvas iedzīvotāju uzskatīja, ka bez NATO atbalsta Latvijas kaimiņvalsts pret Krievijas agresiju varētu noturēties pāris dienas, bet 16% uzskatīja, ka nedēļu. Dažu dienu ilgai iespējai pretoties vairāk bija pārliecināti vīrieši vecumā no 26 līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un pilsētnieki. 
 Par divu nedēļu ilgu pretošanos agresoram bija pārliecināti 7,3% respondentu, bet par mēnesi ilgu - 7,2%. Savukārt 15,5% iedzīvotāju nezināja, ko atbildēt uz šo jautājumu. 
 Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pasniedzējs Deivids Šlekis portālam "Delfi.lt" teica, ka bez NATO atbalsta Lietuva pret agresiju varētu noturēties līdz divām dienām. 
 Viņš norāda, ka NATO samitā Velsā tika apspriesta ātrās reaģēšanas spēku iesaiste, kas 48 stundu laikā varētu nokļūt jebkurā pasaules vietā. "Te arī ir atbilde. Tā kā šie būs Eiropas valstu karavīri, līdz mums viņi varētu nokļūt ātrāk. Tas nozīmē, ka mums vieniem ir jāspēj sevi aizsargāt divas diennaktis, bet pēc tam kāds nāktu mums palīgā. Varbūt pat ātrāk," saka Šlekis. 
 Iespējamo aizsardzības scenāriju, pēc Šleka domām, ir daudz, taču viņš nespēj iedomāties, ka Lietuvu varētu iekarot divās dienās. Viņš teic, ka Krievijas tanku iebraukšanu Lietuvas teritorijā varot iedomāties, bet ka divu dienu laikā būtu ieņemta Kauņa, Viļņa un Klaipēda, esot grūti priekšstatīt, tāpat kā to, ka divu dienu laikā var tikt salauzta Lietuvas politiskā elite un sabiedrība. 
 Taču scenārijs ar tā saucamajiem "zaļajiem cilvēciņiem", ko Krievija īsteno Ukrainā, jau ir slēpta militāra agresija, kas ir izstiepta laikā. Turklāt NATO līderiem šādā gadījumā ir grūti izlemt, kas tas ir - agresija vai pilsoņu sarīkotas nekārtības. Šādā gadījumā varētu būt  runa par nedēļām ilgu agresijas scenāriju, teica Šlekis. 
 Tomēr Viļņas Universitātes pētnieks atzīmēja, ka Lietuvā būšot grūti nokļūt "nesaprotamiem" cilvēkiem, kas citur ieradās, piemēram, Krimā, un ieņēma valdības ēkas. 
 Vienlaikus Šlekis norāda, ka "zaļo cilvēciņu" ierašanās neizraisītu tik asu reakciju uzreiz, kā tanka iebraukšana valsts teritorijā. Tas raisītu ilgākas debates, "tā ir pelēkā zona", norāda pētnieks.