Tiesa atstāj spēkā lēmumu apķīlāt “Ir” izdevēja aktīvus

   Par "Ir" apķīlāšanu tiesa lemj jau piekto reizi, bet lieta par Sprūda goda un cieņas aizskaršanu joprojām nav sākta izskatīt pēc būtības  
  Rīgas Centra rajona tiesa piektdien noraidīja  žurnāla "Ir" izdevēja a/s "Cits medijs" lūgumu atcelt uzņēmuma aktīvu apķīlājumu maksātnespējas administratora Māra Sprūda rosinātajā civillietā. Līdz ar to paliek spēkā 22.jūlija spriedums, ar kuru žurnāla aktīvi 22 979 eiro apmērā ir apķīlāti vēl neizskatītā civillietā, kurā Sprūds vēršas pret "Ir" saistībā ar žurnāla pētnieciskajām publikācijām, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu.  
  Tiesa spriedumā norāda, ka nav mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu apķīlājuma uzlikšanai, tāpēc nav pamata to atcelt. Tāpat spriedumā secināts, ka " tiesai nav pamata kategoriskam apgalvojumam, ka prasība uzskatāma par tādu, kas nevarētu tikt apmierināta, proti, tās pilnīgas vai daļējas apmierināšanas nevar galīgi un absolūti izslēgt, līdz ar to piemērotais prasības nodrošinājums tiesas ieskatā ir samērīgs."  
  Tiesa šādu lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas turpmāk nepieļaus maksājumu apķīlāšanu prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata. Tas attieksies arī uz goda un cieņas aizskāruma prasībām, šiem grozījumiem jāstājas spēkā no 1.novembra. Saeima šos grozījumus pieņēma tieši tāpēc, lai novērstu tiesu praksi, kas pārkāpj Satversmi.  
  "Tiesas lēmums par apķīlājuma saglabāšanu ir absurds - Latvijā nedrīkst būt tiesa, kurā nedarbojas Satversme," lēmumu komentē "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. "Aktīvu apķīlāšana goda un cieņas lietā ir nesamērīga vēršanās pret mediju un vārda brīvību, taču tiesa savos secinājumos vārda brīvību un Satversmi vispār pat nepiemin. Tas ir apkaunojums Latvijas valstij, ja tiesa nezina Satversmi vai apzināti tai uzspļauj. Likumdevējs vakar ir skaidri un vienbalsīgi pateicis - šādi apķīlājumi ir nelikumīgi, tāpēc no 1.novembra absurdais tiesas lēmums tik un tā zaudēs savu spēku, taču diemžēl paliks šis apkaunojums Satversmei un valstij," secina Ločmele.  
  Lai gan tiesa savā lēmumā sīkāk nepaskaidro, kāpēc uzskata prasību par pirmšķietami pamatotu, pieteikuma izskatīšanas sēdē ceturtdien tiesa šim jautājumam īpaši pievērsās, izvaicājot abas puses par apstrīdēto žurnāla "Ir" publikāciju.   
  Norādot, ka vēlas pievērsties lietas būtībai, tiesa konstatēja - publikācijā ir vairākkārt minēts Sprūda vārds un ilustrācijā lietota viņa fotogrāfija, tāpēc tiesa vērsās pie "Ir" advokātes Lindas Bīriņas ar jautājumu: "Kā jums šķiet, vai [šīs ilustrācijas] ir patīkamas vai nepatīkamas - asociatīvi? Jums patiktu, ja jūsu fotogrāfija būtu kopā ar tarakāniem?". Tāpat tiesa vēlējās uzzināt, vai "Ir" ieskatā viss rakstā minētais ir patiess un neceļ neslavu Sprūda karjerai.   
  "Ir" pārstāve atbildēja, ka goda un cieņas lietās ir skaidri jānodala ziņas un viedoklis - par žurnālista pausto viedokli prasību nevar celt, savukārt visi publikācijā minētie fakti ir patiesi, turklāt neslavu nevar celt patiesa informācija, lai cik arī tā būtu nepatīkama prasītājam. Uz to tiesnese uzdeva pretjautājumu: "Pat ja publicē fotogrāfiju kopā ar tarakāniem? Var arī tiesnesi ar čūsku, un var sagaidīt jebko?"  
  Māris Sprūds tiesas sēdē uzsvēra, ka "Ir" finansu situācijā nav pozitīvu izmaiņu, tāpēc apķīlājums jāsaglabā. Turklāt apķīlājuma atcelšanu viņš novērtēja kā mēģinājumu "ceturtajai varai, izmantojot publiskā medija spēku, ietekmēt tiesas spriešanu un ietekmēt parlamentu".   
  Komentējot Saeimas lēmumu grozīt Civilprocesa likumu, Sprūds solīja vērsties pie Valsts prezidenta, lai panāktu grozījumu neizsludināšanu, jo tie ierobežojot viņa tiesības.   
  Tāpat Sprūds tiesas sēdē apšaubīja, ka "Ir" pētnieciskā žurnālistika ir godīga, jo "pirms šīm publikācijām man no "Ir" puses tika saņemts priekšlikums par 10 000 latu nerakstīt negatīvus rakstus par maksātnespēju." Nekādus pierādījumus šim apgalvojumam Sprūdsgan  nesniedza, toties salīdzināja "Ir" darbu ar viduslaiku linča tiesu "kad daudzi mācītāji, linča tiesas vadītāji, bieži vien nedabūjuši sev vēlamās sievietes, viņas nodēvēja par raganām, notiesāja un sadedzināja," un līdzīgi arī žurnāls "vērsās pret to, kas nebija apmierinājis viņu iekāri pēc naudas".  
  Tiesu debatēs "Ir" advokāte vēlreiz uzsvēra, ka tiesai ir jānovērš vārda brīvības apdraudējums, ievērojot Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Savukārt Sprūds izteica cerību, ka tiesai būs drosme neietekmēties no spiediena.  
  Jau vēstīts, ka tiesa joprojām pēc būtības nav sākusi izskatīt 2012.gada decembrī Sprūda ierosināto lietu par goda un cieņas aizskaršanu. Sprūds novilcina lietu, neierodoties tiesā un piesakot prasību par nodrošinājumu. Jaunākais sēdes datums bija nozīmēts 4.septembrī, taču tā kārtējo reizi nenotika. Toties tiesā jau piecas reizes dažādos sastāvos ir lemts par "Ir" apķīlāšanas jautājumu.  
  Žurnāls "Ir" pilnībā noraida Sprūda prasību, bet tiesas lēmumu par aktīvu apķīlāšanu uzskata par nesamērīgu un demokrātiskā valstī nepieļaujamu uzbrukumu vārda brīvībai. "Ir" plāno pārsūdzēt šo lēmumu Apgabaltiesā.  
  "Ir" aktīvu apķīlāšana ir pirmais mums zināmais gadījums Latvijas tiesu praksē, kad pret mediju vērstā prasībā par goda un cieņas aizskārumu tiesa piemēro mantisko nodrošinājumu jeb "iesaldē" izdevniecības līdzekļus, kaut gan lietas izskatīšana pēc būtības nav sākta un līdz ar to nav zināms, vai kompensācijas prasība ir pamatota.  
  Rīgas Centra rajona tiesa tiesneses Sandras Meliņas personā lēmumu par a/s "Cits medijs" naudas un mantas apķīlāšanu 22 979 eiro apmērā pieņēmusi, un tiesnese Una Melameda atstāja spēkā, apmierinot Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā pazīstamais maksātnespējas administrators šo summu norādījis kā vēlamo kompensāciju, vēršoties pret žurnāla "Ir" publikāciju "Maksātnespējas ķēķis". Šī 2012.gada septembra publikācija ir daļa no pētniecisko rakstu sērijas, kurā žurnāls "Ir" atklāj būtiskas problēmas maksātnespējas administrēšanas procesā.  
   
  Žurnāla "Ir" publikācijas par nelikumībām maksātnespējas procesos izraisījušas ne tikai dziļu publisko rezonansi, bet arī atsevišķu personu pretreakciju - līdzās Sprūdam arī kādreizējais maksātnespējas administrators un Tieslietu ministrijas amatpersona Aigars Lūsis vērsies tiesā ar pieteikumu par goda un cieņas aizskārumu. Arī šo prasību "Ir" noraida, bet tās izskatīšana pēc būtības tiesā nav sākta.