Latvija ir viena no retajām NATO dalībvalstīm bez savas bruņutehnikas

  Šogad iegādātas deviņas mazlietotas bruņotas apvidus automašīnas 
 Latvija ir viena no retajām NATO dalībvalstīm, kurai nav savas bruņutehnikas un kaujas apstākļos karavīru drošību sargā tikai viegli bruņotas apvidus automašīnas, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. 
 NATO bloku veido 28 dalībvalstis. Sava bruņutehnika ir Latvijas kaimiņiem - Igaunijai un Lietuvai. Igaunijai ir bruņumašīnas uz riteņiem "Sisu", savukārt Lietuvai ir kāpurķēžu kaujas mašīnas "M-113", norādīja AM pārstāvis. 
 Galkins pastāstīja, ka Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir tikai viegli bruņotas apvidus automašīnas "HMMWV", "Mercedes Benz" un "Land Rover". Tieši atbilstošas tehnikas trūkums bija viens no iemesliem, kas apgrūtināja plānošanu, lai Latvija šogad varētu iesaistīties militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā. 
 Šogad operācijas vajadzībām par 333 333 eiro tika iegādātas deviņas mazlietotas bruņotas apvidus automašīnas. Tas arī bija pēdējais viegli bruņotu apvidus automašīnu iepirkums NBS vajadzībām. 
 Neskatoties uz bruņutehnikas trūkumu, Latvijas karavīri ir apmācīti bruņumašīnu lietošanā, jo starptautiskajā operācijā Afganistānā NBS karavīri izmantoja no sabiedrotajiem aizlienētas mašīnas. 
 Formāli NBS ir divas bruņutehnikas vienības - pirms vairākiem gadiem dāvinājumā no Čehijas saņemtie padomju ražojuma tanki. Ar abiem aptuveni 40 gadus vecajiem tankiem šaut nav iespējams, taču tos joprojām izmanto apmācībām, norādīja Galkins. 
 Valdība pagājušajā otrdienā aiz slēgtām durvīm apstiprināja līguma projektu ar Lielbritāniju par 123 kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi 48,1 miljona eiro vērtībā. 
 Ministru kabinets ir apstiprinājis līguma gala versiju, pēc kura parakstīšanas Latvija iegādāsies mazlietotas kāpurķēžu kaujas mašīnas, kurām būs veikts kapitālais remonts, nodrošināts standarta aprīkojums, instrumentu komplekti un rezerves daļas. Lai arī sākotnējās aplēses bija, ka mašīnas izmaksās aptuveni 70 miljonus eiro, spēkratu cena tomēr ir 48,1 miljons eiro. Pirmās mašīnas plānots piegādāt 2016.gadā, bet projekts noslēgsies 2020.gadā. 
 Tāpat tiks veikta arī bruņumašīnu modernizācija, kuras laikā mašīnas aprīkos ar papildu ieroču sistēmām, komunikācijas iekārtām, uguns vadības sistēmām un citiem elementiem. Pašreiz eksperti analizē atbilstošākos risinājumus, pēc kuru izvēles tiks veikts iepirkums. 
 Patlaban ir pāragri nosaukt modernizācijas kārtas izmaksas. Paredzams, ka šis darbs tiks pabeigts gada laikā, iepriekš norādīja Galkins. Līgumu ar Lielbritāniju par kāpurķēžu bruņumašīnu iegādi varētu parakstīt rudenī. 
 Valdība gan pagaidām piešķīrusi tikai daļu naudas bruņumašīnu iegādei. 
 Tāpat AM turpina darbu pie jaunu bruņumašīnu uz riteņiem projekta. Konkrētu risinājuma variantu ministrija varētu izstrādāt līdz gada beigām, taču tas būs atkarīgs no pieejamā finansējuma. Konkrētas šī iepirkuma izmaksas ministrija pagaidām atturas nosaukt.