Kremlis: Porošenko un Putins sprieduši tikai par "soļiem" uz ugunspārtraukšanu

  Abi prezidenti telefonsarunā mēģinājuši kārtējo reizi vienoties 
 Krievijas un Ukrainas prezidenti Petro Porošenko un Vladimirs Putins trešdien tikai sprieduši par soļiem, kas nepieciešami, lai Austrumukrainā panāktu ugunspārtraukšanu, tomēr viņi nav vienojušies par pamieru, jo Krievija nav konflikta puse, trešdien paziņoja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. 
 "Putins un Porošenko tiešām sprieda par soļiem, kas sekmētu ugunspārtraukšanu zemessargu un Ukrainas drošībnieku starpā. Krievija vienoties par ugunspārtraukšanu nevar fiziski, jo tā nav konflikta puse," ziņu aģentūra "RIA Novosti" citē Peskova teikto. 
 Arī Ukrainas prezidenta birojs koriģējis sākotnējo informāciju par to, ka līderi vienojušies par "pastāvīgu ugunspārtraukšanu". "Sarunu rezultāts ir vienošanās par ugunspārtraukšanas režīmu Donbasā. Tika panākta kopīga izpratne par soļiem, kas sekmēs miera uzturēšanu", teikts jaunajā Porošenko biroja paziņojumā. 
 Pirms tam mediji ziņoja, ka prezidenti vienojušies par "pastāvīgu ugunspārtraukšanu" Austrumukrainā. To trešdien pavēstīja Porošenko birojs. "Ukrainas prezidentam Petro Porošenko bija telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu," bija teikts paziņojumā Ukrainas prezidenta oficiālajā mājaslapā. 
 "Sarunas rezultātā tika panākta vienošanās par pastāvīgu ugunspārtraukšanu Donbasā. Tika panākta kopīga izpratne par soļiem, kas sekmēs miera uzturēšanu," teikts paziņojumā. 
 Lai gan Putina birojs apstiprināja, ka līderiem bijusi telefonsaruna, tomēr vienošanos par ugunspārtraukšanu neminēja. Tiesa, nav skaidrs, kad šī telefonsaruna ir notikusi. 
 Pašpasludinātā Doņeckas tautas republika paziņojusi, ka nepārtrauks uguni, kamēr apgabalā atradīsies Ukrainas karaspēks. 
 Krievijas karaspēka regulārās daļas 27.augustā iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles. 
 Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas. 
 Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju. Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.