“Parex” bankas krahs

  Miljonāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka izveidotā  Parex  banka Latvijā ilgstoši bija viens no varas un naudas ietekmes simboliem. Abiem bankas dibinātājiem Karginam un Krasovickim vienādās daļās kopā piederēja 84,83%, savukārt 15,17% akciju bija tā saukto mazo akcionāru īpašumā. 
 Lietu kārtību kardināli mainīja pasaules finanšu krīze 2008.gada rudenī.  Parex  varenība sašķīda 2008.gada novembrī, kad valsts bija spiesta glābt banku no bankrota, pārņemot abiem miljonāriem piederošās akcijas un bankas kapitālā iepludinot simtiem miljoniem latu. 
 Pēc aptuvenām aplēsēm  Parex  glābšana tieši un netieši (Valsts kases noguldījumi, garantijas, ieguldījumi bankas kapitālā) valstij izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.  Parex  krahs tiek minēts arī kā viens no iemesliem, kas 2008.gada beigās sašķobīja Latvijas ekonomiku, izraisot valsts budžeta krīzi un liekot valstij aizņemties naudu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. 
  Parex  glābšana radījusi virkni līdz galam neatbildētu jautājumu, cik pareizi un atbilstoši valsts interesēm bija Ivara Godmaņa ( LPP/LC ) vadītās valdības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTF) lēmumi par bankas pārņemšanu, vai valdība glāba banku vai abu šīs bankas īpašnieku intereses. 
 Valsts -  Parex  un tās akciju turētājas Privatizācijas aģentūras personā - vērsusies tiesā ar prasībām pret Karginu un Krasovicki, kopumā no abiem bijušiem īpašniekiem prasot piedzīt vairāk nekā 164 miljonus latu. Prasību izskata Rīgas apgabaltiesa. Pirmā tiesa sēde notika 2010.gada 9.novembrī, tomēr prasības izskatīšanu pēc būtības tiesa atlika līdz 2011.gada 23.februārim, prasot PA un  Parex  iesniegt papildus pierādījumus. 
 2011.gada 31.decembrī valstij PA personā piederēja 83,07%  Parex  un 75% mīnus viena akcija bankas  Citadele  akciju. ERAB īpašumā bija 13,61%  Parex  akciju un 25% plus viena akcija bankā  Citadele . 3,32%  Parex  akciju piederēja mazākuma akcionāriem. 
 Saturs 
  1.	Parex pirmsākums  
   2.   Parex   ziedu laiki   
   2.1.	Īpašnieki   
   3.	Sabrukuma priekšvakarā   
   4.	Kraha sākums   
   4.1.	Oficiālās informācijas vakuums   
   4.2.	Aizplūdušie un neiedotie miljoni   
   4.3.	Trīs scenāriji   
   5.   Parex   pārņemšana   
   5.1.	Pirmais solis - valsts pārņem 51%   
   5.2.	Pretrunīgais Ieguldījuma līgums   
   5.3.	Vilcinās ierobežot naudas izņemšanu   
   6.	Otrais solis - valsts pārņem 85,15%   Parex   
    6.1.	Nosaka ierobežojumus    
    6.2.	Starptautisko aizdevēju prasības     
    6.3.	Melngailis   Parex   vadībā    
    6.4.	Valsts garantē sindicēto kredītu saistības    
    6.5. Valsts naudas iepludināšana    
    6.6.	Dāsni procenti bijušajiem īpašniekiem    
    7.   Parex   restrukturizācija    
    7.1.	ERAB ienākšana    
    7.2.	 Miljoni   Parex   kapitālā    
    7.3.	Sadalīšana - sliktā   Parex  , labā   Citadele    
     7.4.    Parex   zaudē bankas statusu    
     7.5.	 Atlikta    Citadeles   pārdošana    
     8.	Politiskie advokāti - Saskaņas centrs     
     9.	Baņķieru kriminālprocesi     
     9.1.	Kriminālprocess par    Parex   pārņemšanas likumību    
     9.2.	Tiesvedība pret Karginu un Krasovicki     
       
   1.	 Parex  pirmsākums 
 Par  Parex  sākumu tiek uzskatīts vēl padomju Latvijas laikā 1987.gadā komjaunatnes paspārnē nodibinātais kooperatīvs  Parex , kurš nodarbojās ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijas un kaimiņvalstu klientiem. Vēlāko miljonāru un  Parex  bankas lielāko īpašnieku - Valērija Kargina un Viktora Krasovicka īpašumā kooperatīvs nonāca 1990.gadā, kad viņi abi kopā ar toreizējo Krasovicka sievu Ņinu Kondratjevu uzņēmumu atpirka par 5000 rubļiem. 
 Līdzās tūrisma pakalpojumiem kooperatīvs 1990.gadā sāka nodarboties ar valūtas maiņas pakalpojumiem, kas 90.gadu sākumā kļuva par  Parex  galveno biznesa virzienu, īpašniekiem nesot peļņu. Jau 1991.gadā  Parex  no viena valūtas maiņas punkta bija izaudzis par lielu valūtas konvertācijas uzņēmumu ar plašu maiņas punktu tīklu. Tiek uzskatīts, ka  Parex  bija viens no pirmajiem legālajiem valūtas maiņas uzņēmumiem tolaik brūkošajā Padomju Savienībā, ar ko arī skaidrota valūtas maiņas biznesa veiksme. 
 1991.gada beigās un 1992.gada sākumā  Parex  bija kļuvis par vadošo valūtas maiņas uzņēmumu Latvijā, kas turklāt mērķtiecīgi veidoja kontaktus gan Krievijas, gan Latvijas biznesa un politiskajās aprindās. Kargina un Krasovicka mērķis bija savas bankas izveidošana. Einara Repšes vadītā Latvijas Banka (LB) licenci bankas darbībai  pareksiešiem  izsniedza 1992.gada 2.maijā - divas dienas pirms LB emitēja pirmo atjaunotās Latvijas naudu - Latvijas rubli. 
   2.	 Parex  ziedu laiki 
 Pēc bankas licences saņemšanas  Parex  1993.gadā atvēra savu pirmo ārvalstu pārstāvniecību -  Parex  sāka strādāt Minskā, tai sekoja pārstāvniecības abās Baltijas kaimiņvalstīs, arī Šveicē un Vācijā. Šveices vārds kļuva arī par vienu no  Parex  mārketinga saukļiem 90. gadu otrajā pusē - "Mēs esam tuvāk nekā Šveice!".  
  Parex  pārdzīvoja abas banku krīzes, kas Latviju skāra 90.gados - gan 1995.gadā notikušo Latvijas banku krīzi, kad kopā ar  Banku Baltija  bankrotēja vēl virkne mazu komercbanku, gan 1998.gada krīzi, kuru izraisīja tā sauktais Krievijas  defolts  un kas uz maksātnespējas sliekšņa nolika toreiz vienu no vadošajām kredītiestādēm - a/s  Rīgas komercbanka . 
 Tiesa, 1998.gada krīze, par kuras cēloni tika uzskatīts Krievijas finanšu krahs, ap  Parex  radīja saspringtu situāciju, jo jau kopš 90.gadu sākuma un vidus  Parex  uzsvaru bija likusi uz Austrumu tirgu (bagātiem klientiem no Krievijas, Vidusāzijas). Tomēr  Parex  banku bezdibenī 1998.gads neaizrāva. Banku analītiķi toreiz norādīja, ka, labi pazīstot Krievijas tirgu,  Parex  īpašnieki jau labu laiku pirms Krievijas finanšu krīzes lielāko daļu ieguldījumu, kas bija veikti Krievijas valsts vērtspapīros, bija dzēsuši, līdz ar to bankas zaudējumi no Krievijas  defolta  nebija tai izšķirīgi. 
  Parex  spēja „izdzīvot" abās banku krīzēs tikusi skaidrota ne vien ar Kargina un Krasovicka sakariem un ietekmi, bet arī ar faktu, ka banka uzsvaru lika uz kreditēšanu Latvijā un Baltijas valstīs. Turklāt  Parex  izcēlās ar īpašu piesardzību kredītu izsniegšanā.  
    2.1.	Īpašnieki  
 Lai arī nebija šaubu par  Parex  īstajiem īpašniekiem, oficiāli Kargins un Krasovickis par  Parex  bankas īpašniekiem kļuva tikai 2002.gadā. Līdz tam  Parex  bankas kontrolpaketes īpašnieks (51%) bija Menas salas ofšors  Europe Holding Ltd . Kā viens no iemesliem tam, kāpēc Kargins un Krasovickis formāli atpirka ofšora firmai piederošās daļas, minēta gan toreiz sagaidāmā Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES), gan iestāšanās NATO, kas finanšu jomai nozīmēja stingrāku kontroli. Tāpat arī fakts, ka tolaik banka izlēma startēt publiskajā akciju tirgū. 
 Lielākos jautājumus par  Parex  un bijušajiem tās īpašniekiem radījuši vērtējumi par abu patieso ietekmi uz politikas procesiem Latvijā. Kargins un Krasovickis gadiem ilgi tika minēti starp ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā un politiskās ietekmes topos tika pielīdzināti Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Viņi nav bijuši nevienas partijas biedri, taču abi tikuši saistīti ar finansiālo atbalstu tādām varas partijām kā  Latvijas ceļš , Demokrātiskā partija  Saimnieks , Saskaņas centrs. 
 Ar Kargina un Krasovicka ietekmi skaidrots arī tas, kāpēc  Parex  bieži kļuva par kredītu izsniedzēju valsts vai pašvaldības uzņēmumiem, kā arī kredītu devēju valsts un pašvaldību garantētiem projektiem, kāpēc  Parex  bija starp vadošajām bankām, kurā izvietoti valstij piederošo uzņēmumu konti, noguldījumi. Vērienīgākā no kreditēšanas shēmām, kurā bija iesaistīta  Parex  un kas izpelnījusies arī Valsts kontroles asu kritiku par iespējamu sadārdzinājumu, ir  Parex  apkalpotais Rīgas domes 567 miljonu latu aizņēmums no Vācijas bankas  Deutsche Bank  Dienvidu tilta celtniecībai. 
   3.	Sabrukuma priekšvakarā 
  Parex  tika dēvēta par banku ar nacionālo kapitālu. Lai arī kopš 2000.gada  Parex  īpašnieki publiski runāja par stratēģiskā investora piesaisti, šis mērķis netika īstenots. Ar vairākām slēgtām un publiskām akciju emisijām  Parex  no 2002. līdz 2007.gadam piesaistīja tikai mazos akcionārus, kuru kontrolē nonāca ap 15%  Parex  kapitāla. 
 2008.gada rudenī, pirms  Parex  nonāca uz sabrukuma sliekšņa, pēc aktīvu apjoma tā bija otrā lielākā banka Latvijā un tās aktīvi veidoja 13,8% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. 
  Parex  grupā ietilpa 28 meitasuzņēmumi. Bankai bija pārstāvniecības, filiāles un meitasuzņēmumi 15 pasaules valstīs, meitasbanka  AP Anlage und Privatbank AG  Šveicē un  Parex Bankas  Lietuvā.  Parex  aktīvu kopsumma 7.novembrī, dienu pirms valdības lēmuma par bankas pārņemšanu, veidoja 3,1 miljardu latu, kredītu portfelis - 1,9 miljardus latu, noguldījumu portfelis - 1,7 miljardus latu. 
  Parex  ieņēma nozīmīgu vietu Latvijas privātpersonu un komercsabiedrību darījumu apkalpošanā. 2008.gada 1.pusgadā  Parex  bija trešajā vietā pēc atvērto klientu norēķinu kontu skaita (646 tūkstoši kontu) un emitētajām maksājumu kartēm (448 tūkstoši karšu). 
 Pēc FKTK datiem, 2008.gada oktobra beigās  Parex  klientu kontos (depozīti, norēķinu konti) atradās 1,743 miljardi latu, no tiem lielāko daļu - 1,062 miljardus latu veidoja nerezidentu noguldījumi un norēķinu konti. Tieši ar dominējošo  Parex  nerezidentu noguldījumu apmēru tika pamatotas runas, ka bankas glābšana un savlaicīga ierobežojumu nenoteikšana bija tās īpašnieku interesēs, lai viņi pagūtu nokārtot saistības ar ietekmīgiem klientiem no Krievijas un Vidusāzijas. 
 Latvijas rezidentiem  Parex  bankā oktobra beigās atradās 681 miljons latu, no kuriem 416 miljonus latu veidoja privātpersonu finanšu līdzekļi, 170 miljonus latu - valsts un privāto uzņēmumu līdzekļi, 55 miljonus latu - pašvaldību līdzekļi, 29 miljonus latu - finanšu institūciju, t.sk. pensiju fondu pensiju plānu noguldījumi - 29 miljonus latu. 
 Bankas pārņemšanas brīdī  Parex  bilancē bija tikai ēka Rīgā, Brīvības ielā 148a, kurā atrodas  Parex  klientu apkalpošanas centrs. Citu kustamo un nekustamo īpašumu  Parex  bankas bilancē nebija. Vēlāk, neilgi pēc bankas pārņemšanas, atklājās, ka arī lepnie, vismaz 100 000 dolāru vērtie auto - divi  Maybach , ar kuriem mēdza pārvietoties abi bijušie bankas īpašnieki un kuri iepriekš bija bankas bilancē, pusotru nedēļu pirms valdība lēmuma par  Parex  glābšanu, bija mainījuši īpašnieku un 2008.gada 28.okrobrī pārreģistrēti uz firmas  Autobag  vārda. 
   4.	Kraha sākums 
  Parex  krīze sākās 2008.gada septembrī - pēc tam, kad triecienu pasaules finanšu tirgiem nesa 2008.gada 15.septembrī izziņotais ASV investīciju bankas  Lehmans Brothers  bankrots. Tas satricināja fondu biržas un vērtspapīru tirgu. 
    4.1.	Oficiālās informācijas vakuums  
 2008.gada oktobra vidū Eiropas Komisija (EK) vienojās par plānu, kas ļauj valdībām iesaistīties banku glābšanā. Zviedrijas valdība paziņoja par galvojumiem savām bankām. Latvijas valdība (premjers Ivars Godmanis, 20.12.2007 - 12.03.2009) un ar finanšu sektora uzraudzību saistītās amatpersonas par draudiem Latvijas banku sektora stabilitātei tobrīd klusēja. Oficiāli netika pausta informācija, kas vedinātu spriest par nozīmīgām Latvijā strādājošo banku problēmām. Neoficiālās sarunās jau 2008.gada oktobra sākumā izskanēja, ka pasaules finanšu krīze uz bankrota sliekšņa nolikusi arī pāris Latvijas komercbankas, starp tām tika minēta arī  Parex . 
 Oficiāli to, ka runas par  Parex  finanšu problēmām atbilst patiesībai, sabiedrība uzzināja tikai sestdien, 2008.gada 8.novembrī, ap pusdienlaiku, pēc tam kad Godmaņa valdība kopā ar FKTK un Latvijas Bankas (LB) amatpersonām bija sanākusi uz slēgtu MK sēdi. 
    4.2.	Aizplūdušie un neiedotie miljoni  
 Noguldījumi no bankas pastiprināti bija sākuši aizplūst jau 2008.gada vasaras beigās, atklājās pēc  Parex  pārņemšanas. Tādējādi jau septembrī bija būtiski pasliktinājušies bankas kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji. 
 2008.gada rudenī šī informācija bija pieejama banku uzraugam - FKTK, tomēr nekādus kardinālus pasākumus par  Parex  banku FKTK līdz pat 8.novembrim neveica. Arī par naudas aizplūšanu no bankas FKTK 2008.gada rudenī klusēja. Tikai 2009.gada sākumā FKTK atzina, ka no 2008.gada 1.septembra līdz 8.novembrim no bankas bija aizplūduši 223 miljoni latu. 
 Pēc  Parex  pārņemšanas arī atklājās, ka 2008.gada 22.oktobrī abi bankas īpašnieki bija vērsušies pie premjera Godmaņa, lūdzot valsts palīdzību bankas maksātspējas saglabāšanai. Kargins un Krasovickis ierosināja  Parex  bankā izvietot Valsts kases (VK) depozītu 200 miljonu latu apmērā. Godmanis atteica, arī Finanšu ministrija to noraidīja. Oktobra pēdējās dienās gan LB, gan FM un valdībā notika vairākas slepenas amatpersonu tikšanās, kurās tika spriests par  Parex  draudīgo situāciju.  
    4.3.	Trīs scenāriji  
 Novembra pirmajās dienās slepenajās sanāksmēs tika secināts, ka  Parex  ir uz maksātnespējas sliekšņa un bez valsts iesaistīšanās banka bankrotēs. Tika diskutēti vairāki valsts iespējamās rīcības varianti, veikti aprēķini par bankas bankrota ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kas vēlāk kritizēti kā aptuveni un neprofesionāli. 
 Finansiāli smagākās  Parex  parādsaistības, kas bija viens no bankas maksātnespējas iemesliem, bija divi sindicētie kredīti kopumā 775 miljonu eiro apmērā.   Sindicēto kredītu 500 miljonu eiro apmērā Kargina un Krasovicka vadītā  Parex  bija aizņēmusies 2007.gada 29.jūnijā, savukārt vēl 275 miljonus eiro sindicēto aizdevumu  Parex  aizņēmās 2008.gada 21.februārī. Aizdevumu izsniedza ap 60 ārvalstu finanšu institūciju veidota apvienība (sindikāts). Daļa šā kredīta  Parex  bija jāatdod jau 2009.gada sākumā. Līdz ar  Parex  finansiālo problēmu sākšanos radās bažas, ka sindicētā kredītu saistības kļūs par būtiskāko  Parex  likviditātes (naudas pietiekamības) problēmu. 
 Iespējamie valdības rīcības scenāriji bija trīs -  Parex  nacionalizēšana, banku pilnīgi pārņemot valsts īpašumā; 51%  Parex  akciju nodošana valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes bankai (LHZB) un valsts neiesaistīšanās bankas glābšanā, ļaujot  Parex  bankrotēt. 
   5.	 Parex  pārņemšana 
 Izšķiršanās par  Parex  glābšanu ir viens no visvairāk kritizētajiem Godmaņa vadītā Ministru kabineta lēmumiem. Kā galvenais iemesls tam minēta valdības nespēja vairāk nekā trīs nedēļas izšķirties par ierobežojumu noteikšanu naudas (noguldījumu) izņemšanai no bankas. Valdības lēmums kritizēts arī par iespējamo pretimnākšanu abiem bijušajiem bankas īpašniekiem. No  WikiLeaks  publiskotajām ASV vēstniecības telegrammām var secināt, ka Godmaņa valdība, kavējoties izlemt par ierobežojumiem naudas izņemšanai no  Parex , rūpējusies, lai naudu pagūtu izņemt nerezidenti. Latvijas amatpersonu galvenais arguments par labu  Parex  glābšanai bija - ja MK neizšķirtos par  Parex  pārņemšanu, bankai draudētu faktiski neizbēgams un drīzs bankrots, kura rezultātā rastos daudz negatīvu seku valsts finanšu sistēmā un tautsaimniecībā. 
    5.1.	Pirmais solis - valsts pārņem 51%  
 2008.gada 8.novembra vēlā vakarā pēc gandrīz 10 stundu garas ārkārtas MK sēdes premjers Godmanis paziņoja, ka pieņemts lēmums par  Parex  kontrolpaketes pārņemšanu. Bija izlemts, ka valsts ar valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB) starpniecību no Kargina un Krasovicka iegādāsies 51%  Parex  bankas akciju, katram par to maksājot vienu latu. 
 Līdz ar kontrolpaketes pārņemšanu valsts apņēmās  Parex  sniegt finansiālu atbalstu, izsniedzot galvojumu  Parex  sindicēto kredītu pārfinansēšanai, kā arī nodrošināt līdzekļus, kuri kalpotu par pamatu subordinētā kapitāla veidošanai (divu gadu laikā aizdevuma izsniegšana līdz 200 miljonu latu apmēram), lai nodrošinātu  Parex  likviditāti. 
    5.2.	Pretrunīgais Ieguldījuma līgums  
  Parex  kontrolpaketes pārņemšanas juridiskā gaita bija raita - jau pirmdienas, 10.novembra, vakarā tika parakstīts Ieguldījuma līgums starp LHZB,  Parex , Latvijas Republiku, Karginu un Krasovicki par 51%  Parex  akciju pārdošanu LHZB par diviem latiem.   Publiska Ieguldījuma līguma parakstīšana bija vienīgā atklātā ar  Parex  pārņemšanas jeb Ieguldījuma līgumu saistītā darbība. Oficiāli pieejamā informācija par pārņemšanas nosacījumiem bija skopa. Lai arī Godmanis  solīja, ka informācija par  Parex  pārņemšanu būs caurskatāma un sabiedrībai pieejama, tā nenotika. Ar  Parex  pārņemšanu saistītais Ieguldījuma līgums aizvien nav publiskots. 
 Slēdzot Ieguldījuma līgumu, amatpersonas norādīja, ka tas noslēgts valsts interesēs un ka Kargins un Krasovickis atlikušās sev piederošās bankas akcijas (kopumā 34%) ieķīlās par labu LHZB, ka abi bijušie īpašnieki apņēmušies par labu valstij ieķīlāt savus privātīpašumus un atstāt bankā savus noguldījumus. 
 Neviena valdības un FKTK amatpersona toreiz medijiem neatklāja, ka Ieguldījumu līgums Karginam un Krasovickim paredz saglabāt arī augstus procentu maksājumus par viņu noguldījumiem. Tāpat tikai vēlāk atklājās, ka, piemēram, dārgās Jūrmalas villas, kuras saistījās ar abu baņķieru vārdiem (villa  Marta  Lielupē un villa  Adlera  Dubultos) viņiem nemaz nepieder un līdz ar to arī netiks ieķīlātas. 
 Noslēdzot Ieguldījumu līgumu, Kargins un Krasovickis apņēmās arī panākt, ka 2/3 visu sindicēto kredītu devēju bez nosacījumiem piekrīt akciju pārņemšanas darījumam. Līgumā tika noteikts, ka Karginam un Krasovickim būs tiesības atpirkt akcijas, atlīdzinot valstij visus izdevumus un atmaksājot visas no valsts saņemtās summas un sniegto atbalstu. 
 Valdības īstenotās  Parex  pārņemšanas kritiķi ir arī norādījuši, ka Godmaņa valdība varēja  Parex  akcijas pārņemt bez abu akcionāru piekrišanas, izmantojot Satversmes 105.panta noteikumus, tas ir, banku nacionalizējot. Taču tā laika amatpersonas norādījušas, ka tā būtu bijusi juridiski ļoti sarežģīta procedūra, būtu novilcināts laiks, bet  Parex  glābšana nokavēta. 
 Lai arī Ieguldījuma līgums kopumā izpelnījies asu kritiku, atsaucoties uz tajā fiksēto nosacījumu neizpildi,  Parex  un PA vērsusi prasības pret abiem īpašniekiem par aptuveni 164 miljonu latu piedziņu. 
    5.3.	Vilcinās ierobežot naudas izņemšanu  
 Kad Godmaņa valdība bija izlēmusi par  Parex  kontrolpaketes pārņemšanu, nekādi citi soļi, lai apturētu toreiz jau masveidīgo naudas aizplūšanu no bankas, netika sperti. FKTK dienā, kad valdība lēma par  Parex  pārņemšanu, vērsās ar lūgumu uz divām nedēļām ieviest ierobežojumus noguldījumu aizplūšanai no  Parex , taču valdības sēdē šis jautājums netika izlemts. Līdz ar to 10.novembrī, pirmdienā pēc valdības lēmuma, sākās liela naudas līdzekļu aizplūšana no valsts glābtās bankas. 
 Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) cerēja, ka lēmums valstij pārņemt bankas kontrolpaketi stabilizēs situāciju un atjaunos uzticību bankai. Tomēr tā nenotika. 
 20.novembrī Finanšu ministrija, pamatojoties uz FKTK 7.novembra vēstuli, atkārtoti iesniedza izskatīšanai MK lēmuma projektu par naudas izņemšanas ierobežojumu noteikšanu. Tomēr arī tad Godmaņa valdība par ierobežojumiem naudas izņemšanai no bankas neizlēma. Tā vietā Valsts kase ar Finanšu ministrijas rīkojumiem un valdības lēmumiem  Parex  bankā iepludināja vairākus simtus miljonus. 
 Tikai 2009.gada rudenī atklātie Valsts kontroles revīzijas dati apliecināja - liela naudas aizplūšana no  Parex  turpinājās arī pēc valdības 8.novembra lēmuma. No VK ziņojuma izrietēja, ka no 8.novembra līdz 1.decembrim no  Parex  aizplūduši 294 miljoni latu. 2008.gada decembrī šāda informācija nebija pieejama. 
   6.	Otrais solis - valsts pārņem 85,15%  Parex  
 2008.gada 3.decembrī Godmaņa valdība izlēma par pilnīgu Karginam un Krasovickim piederošo bankas daļu pārņemšanu. Līdz ar šo lēmumu valsts kontrolē nonāca 84,83% Parex akciju, bet Kargins un Krasovickis pilnībā zaudēja ietekmi bankā. Tika parakstīta Vienošanās par grozījumiem Ieguldījuma līgumā, kuras rezultātā LHZB īpašumā pārgāja visas Kargina un Krasovicka akcijas. Līdz ar šo vienošanos no 10.novembrī parakstītā Ieguldījuma līguma tika izslēgtas arī Karginam un Krasovickim paredzētās tiesības  Parex  akcijas atpirkt. 
 Nepilnas divas nedēļas vēlāk, ar 15.decembra valdības lēmumu iegādāties visas zviedru bankai  Svenska Handelsbanken AB  piederošās  Parex  akcijas, valsts līdzdalība  Parex  tika palielināta līdz 85,15%.  Svenska Handelsbanken  bija viens no lielākajiem  Parex  mazākuma akcionāriem. Valsts zviedru bankai piederošās 200 000  Parex  akcijas atpirka par 1 eiro centu.  Parex  akcijas no citiem mazajiem bankas akcionāriem valdība neatpirka. 
    6.1.	Nosaka ierobežojumus  
 Par aicinājumu valdībai izlemt par ierobežojumu noteikšanu FKTK nolēma 28.novembrī. Divas dienas vēlāk, 1.decembrī, Godmaņa valdība atbalstīja FKTK lēmumu ierobežot  Parex  saistību izpildi. Lēmums tika pamatots ar pārmērīgu noguldījumu un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi un likviditātes rādītāju samazināšanos pēc bankas kontrolpaketes pārņemšanas. 
 Ar lēmumu par saistību izpildes ierobežojumiem fiziskām personām tika noteikts aizliegums veikt debeta operācijas virs 35 000 latu mēnesī, bet juridiskām personām atkarībā no darbinieku skaita - virs 35 000 latu, 350 000 latu vai neierobežotu limitu mēnesī. 
 Ierobežojumi tika noteikti līdz 2009.gada 30.jūnijam. Vēlāk ierobežojumu termiņš vairākkārt tika pagarināts. Ierobežojumi  Parex  klientiem tika atcelti tikai 2010.gada rudenī, pēc tam kad  Parex  bija sadalīta un izveidota no  Parex  izdalītā tā sauktā labā banka -  Citadele . 
    6.2.	Starptautisko aizdevēju prasības  
 Valdības lēmumu par Karginam un Krasovickim piederošo  Parex  akciju pilnīgu pārņemšanu noteica virkne priekšnoteikumu. Galvenokārt tas izrietēja, no novembra beigās valdības tolaik jau sāktajām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par finanšu palīdzību un 7,5 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu. Gan EK, gan SVF uzsvēra, ka aizdevumu saņemšanai būtu nepieciešams, lai valsts kontrolētu vismaz 85%  Parex  akciju, lai tiktu veikta pilnīga  Parex  vadības maiņa un lai tiktu nodrošināts, ka abi bankas privātie akcionāri bankai piešķirto valsts atbalstu neizmantotu sava labuma gūšanai. 
 Faktiski EK un SVF sarunās ar Latvijas valdību par finanšu palīdzības piešķiršanu Latvijai toreiz skaidri norādīja, ka pilnīgas kontroles iegūšana un visu Karginam un Krasovickim piederošo bankas akciju pārņemšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai valsts saņemtu starptautisko aizdevumu. 
 Par labu visu akciju pārņemšanai runāja arī fakts, ka līdz 25.novembrim Karginam un Krasovickim nebija izdevies iegūt rakstisku bezierunu 2/3 sindicēto kredītu devēju piekrišanu  Parex  pārņemšanai. No sarunām ar sindicēto kredītu devējiem bija skaidrs, ka vienošanos par abu sindicēto kredītu pārfinansēšanu varētu panākt, ja valstij piederētu visas Karginam un Krasovickim piederošās  Parex  akcijas. 
 Tikai pēc pilnīgas  Parex  bankas akciju kontrolpaketes pāriešanas valsts īpašumā 2008.gada decembrī EK un SVF paziņoja, ka Latvijai tiks piešķirta 7,5 miljardu eiro palīdzība. 
    6.3.	Melngailis  Parex  vadībā  
 Pēc 8.novembra lēmuma uz laiku  Parex  vadības grožus savās rokās pārņēma toreizējais LHZB vadītājs Inesis Feiferis. Tomēr bija skaidrs, ka tas nebūs ilgstoši, jo atrašanās divu banku vadībā viņu nostādīja interešu konflikta situācijā. 
 6.decembrī par  Parex  valdes priekšsēdi tika iecelts bijušais  Lattelecom  valdes priekšsēdis Nils Melngailis. Viņš amatam tika izraudzīts bez konkursa. Melngailim par  Parex  vadīšanu bija noteikts iespaidīgs atalgojums (12 000 latu mēnesī pirms nodokļiem) un paredzēts, ka atsevišķus konsultāciju pakalpojumus  Parex  bankai sniegs Melngailim toreiz piederošā SIA  Riga Capital . Melngailis bija arī noslēdzis konsultāciju līgumu ar ASV investīciju kompāniju  Blackstone  (kopā ar Melngaili 2007.gadā pretendēja uz  Lattelecom  privatizāciju) par palīdzību sarunās ar sindicētā kredīta aizdevējiem. 
 Melngailis  Parex  vadītāja amatu atstāja 2010.gada 1.augustā pēc tam, kad  Parex  tika sadalīta. 
    6.4.	Valsts garantē sindicēto kredītu saistības  
 Pilnībā pārņemot Karginam un Krasovickim piederošās  Parex  akcijas, valsts uzņēmās saistības pret  Parex  sindicētā kredīta aizdevējiem. Sarunas par šā aizdevuma atdošanu un nosacījumiem bija smagas un ilga vairāk nekā divus mēnešus, galveno sarunu vedējs bija Melngailis un viņa piesaistītie konsultanti. 
 Sindicēto kredītu atdošanas kārtību savas darbības pēdējas dienās 2009.gada 10.martā apstiprināja Godmaņa valdība. Nosacījumus atbalstīja arī Latvijas Banka un FKTK. Līdz ar to tika noteikts, ka 775 miljonu eiro parāds tiks atdots trīs maksājumos: 2009.gada marts - 30% (232,5 miljoni eiro), 2010.gada februāris - 40% (310 miljoni eiro), 2011.gada maijs - 30% (232,5 miljoni eiro). 
 Pirmā sindicēto kredītu daļa pilnībā tika segta no valsts līdzekļiem, proti, Valsts kasei tika uzdots nodrošināt 232,5 miljonu eiro noguldījuma izvietošanu  Parex  pirmā maksājuma veikšanai. Papildus tam finanšu ministram bija jāizsniedz valsts galvojums vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā  Parex  sindicēto kredītu devējiem par abiem pārējiem maksājumiem. 
 Arī otro - 310 miljonu eiro maksājumu -  Parex  veica ar valsts atbalstu (2010. 9.februārī ar valdības lēmumu Valsts kase noguldījuma veidā  Parex  iepludināja 102 miljonu latu). Savukārt pēdējo sindicētā kredīta daļu  Parex , pēc bankas sniegtās informācijas, atdeva no saviem līdzekļiem. 
    6.5. Valsts naudas iepludināšana  
 Ieguldījuma līguma noslēgšanas diena, 2008.gada 10.novembris, bija diena, kad Finanšu ministrija uzdeva Valsts kasei  Parex  bankā izvietot pirmo termiņnoguldījumu 199 999 924,63 latu apmērā. Šim noguldījumam tika izmantoti līdzekļi no valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas. 
 Ar šo gandrīz 200 miljonu latu noguldījumu sākas apjomīga valsts naudas iepludināšana  Parex  glābšanā, bankas likviditātes (naudas pietiekamība) nodrošināšanai. Jau divas dienas vēlāk, 12.novembrī, FM uzdeva Valsts kasei  Parex  bankā izvietot vēl 100 miljonus latu termiņnoguldījumu pret  Parex  komercķīlu. Savukārt 14.novembrī tika noslēgts līgums starp FM un  Parex  par Valsts kases termiņnoguldījumu veikšanu  Parex , par katru atsevišķu noguldījumu vienojoties un parakstot atsevišķu vienošanos.  Parex  kā nodrošinājumu sniedza finanšu ķīlu, hipotēku vai komercķīlu par labu Valsts kasei. 
 Pamatojoties uz šo pamatlīgumu, tika veikti vēl vairāki apjomīgi Valsts kases termiņnoguldījumi  Parex  saskaņā ar FM rīkojumos norādītajām summām un termiņiem. Tā, piemēram, 16.decembrī pildot valdības uzdevumu nodrošināt  Parex  likviditāti, Valsts kase ar FM rīkojumu  Parex  izvietoja noguldījumu 43 386 275,94 eiro apmērā, savukārt 22.decembrī tika izvietots VK noguldījums - 287 074 548 eiro apmērā. 
 Kopumā kopš  Parex  pārņemšanas Valts kase no 2008.gada 10.novembra līdz 2009.gada 17.martam  Parex  izvietoja termiņnoguldījumus 837,3 miljoni latu apmērā. Pēc FKTK datiem šie Valsts kases termiņnoguldījumi  Parex  nodrošināti ar atbilstošiem ķīlas līgumiem, kopējā nodrošinājuma summai veidojot 1,17 miljardus latu. 
    6.6.	Dāsni procenti bijušajiem īpašniekiem  
 Tikai pusgadu pēc  Parex  glābšanas sabiedrība uzzināja, ka līdz ar slepeno bankas pārņemšanas līgumu abi bijušie bankas īpašnieki nodrošināti ar dāsniem procentu maksājumiem. 
 2009.gada maijā medijos nonāca informācija par ievērojamu procentu izmaksu Karginam un Krasovickim no depozītiem (daļu no tiem ieguldījuši  Parex  subordinētajā kapitālā) - kopumā ap 36 miljoniem latu. Medijos tika lēsts, ka ik mēnesi procentu maksājumos no valsts glābtās bankas abi īpašnieki un viņu radinieki mēnesī saņem ap 200 000 latu. 
 2010.gada sākumā FKTK vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis atklāja, ka 2009.gadā bijušajiem īpašniekiem un viņu radiniekiem kopumā izmaksāti 4,9 miljoni latu. 
   7.	 Parex  restrukturizācija 
 2010.gada vasarā  Parex  banka tika restrukturizēta, to sadalot tā sauktajā sliktajā ( Parex ) un labajā ( Citadele ) bankā. Valdība 2011.gada 17.maijā apstiprināja  Citadele  pārdošanas stratēģiju. Lai arī tika plānots, ka šīs bankas pārdošanu valdība īstenos 2012.gadā, 2011.gada nogalē (27.decembrī) valdība pēc konsultanta ieteikuma izlēma  Citadeles  pārdošanu atlikt vismaz līdz 2012.gada oktobrim. 
 Līdz ar 84,43%  Parex  pārņemšanu valdība LHZB uzdeva sākt procedūru konsultanta izvēlei  Parex  restrukturizācijai un iespējamai pārdošanai. 2009.gada 20.janvārī LHZB paziņoja, ka par vadošo konsultantu izvēlēta starptautiskā investīciju banka  Nomura International plc.  ( Nomura ). Neilgi pēc tam LHZB izvēlēto konsultantu apstiprināja arī MK. 
  Nomura International  aizvien ir valdības konsultants, tā sagatavojusi gan  Parex  restrukturizācijas plānu, paredzot bankas sadalīšanu un bankas  Citadele  izveidošanu, gan arī izstrādājusi 2011.gada maijā Dombrovska valdības apstiprināto  Citadele  pārdošanas stratēģiju. 
 Secinot, ka  Parex  akciju nonākšana LHZB īpašumā rada virkni juridiskus un grāmatvedības sarežģījumus, apdraudot LHZB darbību, 2009.gada 24.februārī Godmaņa valdība nolēma mainīt valstij piederošo  Parex  akciju īpašnieku. 85,15%  Parex  akciju tika nodotas valsts a/s  Privatizācijas aģentūra  (PA) pārvaldījumā. Noslēdzot pirkuma līgumu ar LHZB,  Parex  akcijas PA ieguva par 2 latiem + 0,01 eiro.  
    7.1.	ERAB ienākšana  
 2009.gada februārī Latvijā sākas runas par iespējamo respektablās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) piesaistīšanu  Parex  restrukturizācijai un bankas darbības atjaunošanai. Līgums ar ERAB par līdzdalību toreiz vēl nesadalītās  Parex  kapitālā tika publiski parakstīts 2009.gada 16.aprīlī Ministru kabinetā. Valdības vārdā to parakstīja premjers Valdis Dombrovskis ( Vienotība ). Saskaņā ar to ERAB apņēmās  Parex  kapitālā kopumā ieguldīt 73 miljonus latu. Iegādājoties 25% + 1 akciju, ERAB bankas pamatkapitālā ieguldīja 57,5 miljonus latu, savukārt vēl 15,5 miljonus latu (22 miljonus eiro) -  Parex  subordinētajā kapitālā (aizdevums ar tiesībām pārvērst to akcijās). Pēc juridisko formalitāšu nokārtošanas, darījums ar ERAB tika noslēgts 2009. gada 3.septembrī. Par ERAB iesaistīšanos  Parex  pamatkapitālā amatpersonas norādīja, ka tas ir pozitīvs signāls  Parex  dzīvotspējai un attīstības potenciālam. 
 2010.gada 30.jūlijā pēc īstenotās  Parex  sadalīšanas ERAB kļuva arī par no  Parex  izdalītās labās bankas  Citadele  līdzīpašnieci, iegūstot 25% plus vienu akciju. 
    7.2.	 Miljoni  Parex  kapitālā  
 2009.gada pavasarī bija skaidrs, ka valdībai nāksies ieguldīt  Parex  kapitāla palielināšanā. Uz pamatkapitāla palielināšanu uzstāja arī ERAB. Līdz ar to 2009.gada 24.martā Valda Dombrovska valdība nolēma  Parex  kapitālā ieguldīt 165 miljonus latu, emitējot tikpat jaunu akciju viena lata nominālvērtībā, par to īpašnieci kļuva PA. PA tika arī uzdots veikt ieguldījumu  Parex  subordinētajā kapitālā 62 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu  Parex  kapitāla pietiekamību. 
 Šiem lēmumiem sekoja vēl vairāki valdības lēmumi par valsts ieguldījumiem  Parex  kapitālā. Tā 2009.gada 13.oktobrī tika pieņemts valdības lēmums par bankas kapitāla palielināšanu vēl par 24,3 miljoniem latu, ko par valsts naudu, iegādājoties jaunemitētas akcijas, atkal veica PA. Četru mēnešus vēlāk, 2010.gada februārī, ar valdības lēmumu Parex pamatkapitāls tika palielināts vēl par 31,5 miljoniem latu. 
    7.3.	Sadalīšana - sliktā  Parex , labā  Citadele   
 Konceptuāla vienošanās par bankas sadalīšanu tika panākta 2009.gada novembra beigās, kad valdība vienojās par  Parex  restrukturizācijas plānu, paredzot bankas sadalīšanu. Tomēr šā valdības uzdevuma izpilde ievilkās, un faktiski  Parex  sadalīšanas plāns valdībā tika iesniegts tikai 2010.gada martā. Valdība to apstiprināja 2010.gada 23.martā, līdz ar šo MK lēmumu tika sākta  Parex  sadalīšana, paredzot jaunas tā sauktās labās bankas izveidi. Pēc valdības apstiprinājuma  Parex  restrukturizācijas plāns tika iesniegts apstiprināšanai EK, paralēli tika sāktas ar bankas sadalīšanu saistītas darbības. 
 Lēmumu, ar kuru atbilstoši  Parex  restrukturizācijas plānam PA tika uzdots nodibināt jaunu, 100% valstij piederošu kredītiestādi ar 4 miljonu latu pamatkapitālu, valdība pieņēma 2010.gada 1.jūnijā.   Izpildot šo valdības lēmumu, jūnija vidū FM parakstīja līgumu ar PA par aizdevuma sniegšanu, lai finansētu tā sauktās jaunās bankas a/s  Citadele  banka pamatkapitālu. Jūnija beigās bija nodibināta jauna banka un 29.jūnija FKTK padome tai izsniedza licenci kredīstiestādes darbībai. 30.jūnijā  Citadele  tika reģistrēta Komercreģistrā.  
 Saskaņā ar restrukturizācijas plānu  Citadele  ir jaundibināta banka, kuras vienīgais īpašnieks sākotnēji ir PA un kurai jāpārņem būtiskāko daļu no  Parex  aktīviem un saistībām pēc  Parex  sadalīšanas. Lai nodrošinātu atbilstošu kapitāla pietiekamību, PA veica ieguldījumu bankas  Citadele  pamatkapitālā, un tas tika palielināts līdz 103 miljoniem latu. 2010.gada 30.jūlijā tika panākta vienošanās arī par ERAB līdzdalību bankā  Citadele  un ERAB kļuva par  Citadele  25% plus vienas akcijas akcionāru. Par  Citadele  vadītāju tika iecelts Juris Jākobsons, no  Parex  nodalītā  Citadele  darbu sāka 2010.gada 1.augustā. 
 Uz  Citadeli  tika pārvesti visi  Parex  klientu konti, arī tā sauktie labie  Parex  aktīvi, un daļa Valsts kases noguldījumu (ap 110 miljoni latu). Līdz ar sadalīšanu vecajā  Parex  palika sliktie un grūti atgūstamie aktīvi (kredīti), arī lielākā daļa valsts termiņnoguldījumu. Par  Parex  valdes priekšsēdi pēc bankas sadalīšanas kļuva ERAB ieteiktais Kristofers Gviljams. 
    7.4.	 Parex  zaudē bankas statusu  
 Kopš 2012.gada 1.janvāra  Parex  vairs nav banka. Lēmums par  Parex  atteikšanos no bankai izsniegtās licences kredītiestādes darbībai tika pieņemts  Parex  ārkārtas akcionāru sapulcē 2011.gada 28.decembrī, balstoties uz valdības 22.novembrī atbalstīto  Parex  turpmākās darbības modeli, kas paredzēja bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences ar nākamā gada 1.janvāri. 
 Līdz ar atteikšanos no bankas statusa  Parex  kļuvusi par komerciestādi, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) apstiprināto bankas restrukturizācijas plānu turpinās aktīvu pārvaldi un atgūšanu, lai valsts maksimāli atgūtu  Parex  glābšanā ieguldītos līdzekļus. Atteikšanās no bankas statusa valdībā tika atzīta par piemērotāko un izdevīgāko variantu, jo faktiski jau kopš  Parex  sadalīšanas 2010.gada augustā  Parex darbība galvenokārt bija saistīta ar aktīvu pārvaldīšanu (tai skaitā slikto kredītu restrukturizācija un atgūšana, parādu piedziņa un pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšana), kam nav nepieciešama bankas statusu saglabāšana. 
 Līdz ar atteikšanos no bankas statusa  Parex  vairs nav saistošas arī FKTK prasības par kapitāla pietiekamību,  Parex  nav jāmaksā FKTK finanšu stabilitātes nodeva un jāveic iemaksas noguldījumu garantiju fondā. 
 Lai arī  Parex  darbības mērķis ir atgūt naudas līdzekļus tādā apmērā, lai nosegtu vismaz Valsts kases noguldījuma atlikušo daļu, kas ir ap 440 miljoni latu (plus kapitāls), prognozes par to, vai tas īstenosies, ir atturīgas. Ekonomikas ministrijas un PA pārstāvji medijos norādījuši, ka  Parex  bankas aktīvus veido tikai tā dēvētie sliktie aktīvi - kredīti, kuru atgūšanas iespējamība ir apšaubāma. 
    7.5.	 Atlikta  Citadeles  pārdošana  
 2011.gada 27.decembrī valdība atbalstīja  Citadeles  pārdošanas konsultanta  Nomura  priekšlikumu atlikt bankas pārdošanu vismaz uz desmit mēnešiem - līdz 2012.gada oktobrim, kad būs uzlabojusies situācija starptautiskajos finanšu tirgos. Priekšlikumu neturpināt bankas pārdošanas procesu  Nomura  pamatoja ar aplēsēm, ka valsts no šā darījuma nespētu iegūt maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu. Valdības lēmums par  Citadele  pārdošanas atlikšanu ļāva secināt, ka potenciālie investori par  Citadeles  valstij piederošo akciju iegādi piedāvājuši līdzšinējām aplēsēm neatbilstoši zemu cenu. 
 Formāli valdībai ar  Citadeles  pārdošanu nav jāsteidzas, jo 2010.gadā atbalstītais  Parex  bankas restrukturizācijas plāns, kurš saskaņots arī ar Eiropas Komisiju, paredz, ka  Citadele  tiek pārdota līdz 2014.gada nogalei. 
 2011.gada beigās  Citadele  valstij bija atmaksājusi tās ieguldīto finansējumu 110,4 miljonus latu no kopējā finansējuma, ko valsts iepriekš ieguldīja bankā kā termiņnoguldījumu. Valsts noguldījumu pamatsumma, kas  Citadelei  vēl jāatmaksā, neskaitot procentus, ir 46,6 miljoni eiro jeb 32,8 miljoni latu. To  Citadele  sola atmaksāt 2012.gadā. 
   8.	Politiskie advokāti - Saskaņas centrs 
 2010.gada pavasarī, kad Dombrovska valdība jau bija apstiprinājusi  Parex  restrukturizācijas plānu, skaidri iezīmējot bankas sadalīšanu un bijušo īpašnieku ieguldījumu atstāšanu tā sauktajā sliktajā bankā ( Parex ), sākās cīņa parlamentā. 
 Opozīcijā esošās apvienības Saskaņas centrs (SC) deputāti 2010.gada maijā Saeimā iesniedza grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas noteiktu, ka, sadalot banku, kas saņem valsts atbalstu, katrai no izveidotajām struktūrām ir obligāti jāiesniedz FKTK perspektīvās attīstības plāns vismaz turpmākajiem trīs gadiem. Proti, līdz ar SC rosinātajiem grozījumiem likumā tiktu noteikts, ka  Parex  turpmākos trīs gadus pēc sadalīšanas nevarētu pasludināt maksātnespēju. 
 Ne valdība, ne FKTK grozījumus neatbalstīja, norādot gan to, ka tie tapuši pēc Kargina un Krasovicka iniciatīvas, gan, ka tie kavētu bankas restrukturizāciju. 
 Dažas dienas pēc grozījumu iesniegšanas Saeimā SC bija saņēmusi 28 000 latu ziedojumus no Karginam pietuvinātām personām (dēls Rems Kargins un Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova katrs ziedoja 9000 latu, bet bijušais  Parex  augsta līmeņa darbinieks un Kargina dēla uzņēmuma  MiniCredit  padomes loceklis Andris Riekstiņš ziedoja 10 000 latu). 
 SC kopā ar opozīcijā esošās apvienības  Par labu Latviju!  un toreiz koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm 2010.gada maijā izdevās nodrošināt šo grozījumu pieņemšanu Saeimā pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā. Tomēr tālākai izskatīšanai Saeimā tie vēlāk netika virzīti. 
   9.	Baņķieru kriminālprocesi 
 2009.gada sākumā, sākot kārtējo revīziju par 2008.gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem,  Parex  pārņemšana analīzi veica Valsts kontrole (VK). 2009.gada rudenī publiskotajā revīzijas ziņojumā VK bija identificējusi virkni pārkāpumus  Parex  pārņemšanas procesā. VK uzskatīja, ka lēmums par  Parex  pārņemšanu valsts īpašumā pieņemts, nepietiekami izvērtējot situāciju un neveicot aprēķinus par  Parex  maksātnespējas iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un turpmāk nepieciešamajiem ieguldījumiem. 
 No VK ziņojuma izrietēja, ka  Parex  pārņemšana nav notikusi valsts interesēs, ka pārņemšanas lielākie ieguvēji bijuši Kargins un Krasovickis un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts. VK arī atzina, ka daļa atbildības jāuzņemas FKTK un valdībai. 
    9.1.	Kriminālprocess par  Parex  pārņemšanas likumību  
 Pēc VK ziņojuma publiskošanas, 2009.gada oktobrī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem  Parex  bankas pārņemšanas. Kriminālprocesa sākšanas pamatā bija ne vien kritiskais VK atzinums, bet jau iepriekš pēc vairāku personu iesniegumiem prokuratūrā sāktās resoriskās pārbaudes materiāli. Izmeklēšana veica virsprokurora Modra Adlera vadīta prokuroru grupa. 
 Nepilnu gadu vēlāk, 2010.gada 16.augustā, prokuratūra izlēma kriminālprocesu par  Parex  pārņemšanas likumību izbeigt. Prokuratūra paziņoja: izvērtējot izmeklēšanas laikā iegūtos pierādījumus, procesa virzītājs konstatējis, ka Latvijas valdība, rīkojoties savas kompetences ietvaros, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu  Parex  bankai un  Parex  bankas pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākās sekas valstij, finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties, šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot  Parex  bankrotu. 
 Prokuratūra arī norādīja - izmeklēšanā netika konstatēti fakti, ka Ministru kabineta locekļi lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu un  Parex  pārņemšanu būtu pieņēmuši mantkārīgā nolūkā vai prettiesiski pieņēmuši materiālas vērtības, mantiskus vai citāda veida labumus. Prokuratūras lēmums bija nepārsūdzams. Neizpratni par to pauda valsts kontroliere Ingūna Sudraba. 
    9.2.	Tiesvedība pret Karginu un Krasovicki  
 Abi bijušie  Parex  īpašnieki Kargins un Krasovickis iesaistīti tiesvedībā ar valsti par bankai nodarīto zaudējumu piedziņu.  Abi saistīti arī ar diviem kriminālprocesiem, kuros izmeklēšana aizvien turpinās. 
 2010.gada 3o.jūlijā valstij piederošā  Parex  vērsās tiesā pret bijušiem bankas īpašniekiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā nodarītos zaudējumus, vēlāk prasība tika papildināta, un tās kopējais apmērs pārsniedza 65 miljonus latu. Kargins un Krasovickis prasību par zaudējumu piedziņu uzskata par nepamatotu. 
 Prasības izskatīšanu 2010.gada 27.novembrī sāka Rīgas apgabaltiesa, taču lietas izskatīšana tika atlikta līdz 2011.gada 23.februārim, jo  Parex  bankai tika uzdots tiesā iesniegt papildus pierādījumus, to vidū bankas akcionāru sapulču protokolus. 
 PA un tai piederošās  Parex  2010.gada 30.jūlijā celtās prasības ietvaros Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 16.augustā nolēma prasību nodrošināt, apķīlājot abiem bijušajiem  Parex  īpašniekiem piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, to vidū naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot  Parex . 
 Kargins un Krasovickis viņiem piemērotu nodrošinājumu lūdza atcelt, taču gan Rīgas apgabaltiesa (2010.gada 21.decembrī), gan Augstākā tiesa (2011.gada 14.aprīlī) abu lūgumu noraidīja, atstājot spēkā tiesas lēmumu par abiem piederošās mantas apķīlāšanu. 
 2011.gada 2.decembrī PA un  Parex  pret Karginu un Krasovicki cēla papildus prasību par 99,5 miljonu latu piedziņu. Šī prasība paredz piedzīt zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā, kompensāciju 82,7 miljonu latu apmērā saistībā ar 2008.gada 10.novembrī noslēgtajā ieguldījuma līgumā paredzēto Kargina un Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šā līguma slēgšanas brīdī, un ar ieguldījuma līguma pārkāpumiem saistīto līgumsodu 4,2 miljonu apmērā. 
 Līdz ar to kopējie valsts - PA un  Parex  personā - celtie prasījumi pret abiem bijušajiem bankas īpašniekiem pārsniedz 164 miljonus latu.   9.3.	Izmeklēšanā vēl divi kriminālprocesi 
 Pret bijušajiem  Parex  īpašniekiem Karginu un Krasovicki vērsti arī divi kriminālprocesi. 
 Vienā no tiem izmeklēšanu kopš 2010.gada vasaras veic Ģenerālprokuratūra un tas saistīts ar pārbaudi par bankas subordinētā kapitāla (Kargina un Krasovicka aizdevumi bankai ar paaugstinātām procentu likmēm) izcelsmi un abu darbību likumību. Par šā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitu prokuratūra nav sniegusi plašāku informāciju. Pēc prokuratūras preses pārstāves Lauras Pakalnes 2012.gada janvārī „IR" sniegtās informācijas, šajā kriminālprocesā joprojām turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Šo kriminālprocesu prokuratūra 2010.gada vasarā sāka pēc FKTK iesnieguma ar lūgumu izvērtēt Kargina un Krasovicka rīcību, tajā skaitā pārbaudīt viņu subordinētā kapitāla izcelsmi. 
 Otru kriminālprocesu, kas saistīts ar abiem bijušajiem  Parex  īpašniekiem, izmeklē Valsts policija. Tas tika sākts 2011.gada 1.augustā saistībā ar cesijas līgumiem, kurus abi baņķieri noslēguši ar saviem dēliem, dāvinot viņiem sev piederošos  Parex  izvietotos depozītus. 
 Pēc LTV raidījuma  De facto  vēstītā, Krasovickis 2011.gada 19.maijā noslēdzis dāvinājuma līgumu ar dēlu Georgiju Krasovicki par divu  Parex  izvietotu depozītu, kopumā par 9 miljoniem latu (ar procentu likmi 20% gadā). Vēlāk līdzīgi rīkojies arī Kargins, kurš 2011.gada 13.jūnijā ar dēlu Remu Karginu noslēdzis līgumu par ap 1,5 miljonu latu depozīta (ar procentu likmi 20% gadā) dāvinājumu. Līdz ar līgumiem abu baņķieru dēli vērsās bankā, pieprasot uz viņu kontiem pārskaitīt depozītu procentu maksājumus. Savukārt  Parex  banka vērsās tiesībsargājošās iestādēs, uzskatot, ka Kargins un Krasovickis tādējādi izvairās no tiesas lēmuma par abiem piederošās mantas apķīlāšanu, izpildes. 
 Avoti: 
  Parex  pārņemšanas  procesa apskats FKTK mājaslapā internetā  
 Valsts kontroles  revīzijas ziņojums par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu  par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, kas ietver informāciju par  Parex  bankas pārņemšanu 
 Ivara Godmaņa valdības finanšu ministrs  Atis Slakteris intervijā  Bloomberg   
  Mediju resursi  par  Parex  pārņemšanu,  politika.lv raksts  
  Lato Lapsa grāmata  „Parex krahs. Nejēgas. Nelgas.Noziedznieki."  
  WikiLeaks  resursi:  http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/390560-godmanis_un_slesers_atzistas_parex_parnemsana_notika_kargina_intereses   http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/391265-wikileaks_izmeklesana_par_parex_tikai_teatris   http://www.ir.lv/blogi/politika/wikileaks-rozines-3