Filmu festivāls “Lielais Kristaps”

   Lielais Kristaps  ir Nacionālais filmu festivāls, kas noris reizi divos gados. Iedibināts 1977. gadā pēc Latvijas Kinematogrāfistu savienības iniciatīvas par gada labākās filmas apbalvošanu.  Lielā Kristapa  balvas piešķiršana kļūst par festivālu 1989. gadā, līdz ar to nominētās pašmāju lentes ir skatāmas plašākai publikai. 
 Šogad  Lielā Kristapa  balvas piešķirs gan filmām, gan kino profesionāļiem kopumā 23 nominācijās. Uz apbalvojumiem pretendējošo filmu vērtēšana notiek divos posmos: pirmkārt - lentes vērtē paši kino profesionāļi un tās izvirza nominācijām, otrkārt - nominētās filmas skatās un apbalvo žūrija. Festivāla noslēguma ceremonija notiks 14. aprīlī plkst. 20 un būs tiešraidē skatāma LTV1. 
 Saturs 
   1. Lielās Kristapa balvas vēsture   
  1.1. Balsošanas sistēma un tās attīstība  
  1.2. Apbalvojumu kategorijas un jauninājumi norisē  
   2.    Žūrija    
   3.   2012. gada laureāti un nominācijas   
   4. Lielā Kristapa laureāti sākot no 1977. gada   
  4.1. 1977.  
  4.2. 1978.  
  4.3. 1979.  
  4.4. 1980.  
  4.5. 1981.  
  4.6. 1982.  
  4.7. 1983.  
  4.8. 1984.  
  4.9. 1985.  
  4.10. 1986.  
  4.11. 1987.  
  4.12. 1988.  
  4.13. 1989.  
  4.14. 1990.  
  4.15. 1991.  
  4.16. 1993.  
  4.17. 1996.  
  4.18. 1998.  
  4.19. 2000.  
  4.20. 2001.  
  4.21. 2003.  
  4.22. 2005.  
  4.23. 2007.  
  4.24. 2009.  
   5. Balvas par mūža ieguldījumu laureāti   
   
   1. Lielā Kristapa balvas vēsture 
  Lielā Kristapa  balvas pasniegšana tika iedibināta 1977. gadā pēc Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) idejas noteikt un apbalvot gada labāko filmu. Ideja balvu nosaukt aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā radās toreizējam Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājam operatoram Mikam Zvirbulim kopā ar režisoru Ansi Epneru. Pirmā Kristapa statuete, ko pēc LKS biedru balsojuma piešķīra Aivara Freimaņa kinolentei  Puika , bija koka figūra, ko bija izgrebis tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Sākotnēji  Lielais Kristaps  bija iecerēta kā ceļojoša balva, tās pirmajam laureātam Aivaram Freimanim koka statuete bija jānogādā atpakaļ uz nākamā gada apbalvošanas ceremoniju. 
 Jau uz nākamo apbalvošanu 1978. gadā tika izgrebta vēl viena  Lielā Kristapa  figūriņa - balva labākajai dokumentālajai filmai. Savukārt trešo un pēdējo ceļojošo  Lielā Kristapa  statueti izveidoja 1988. gadā - šī koka statuete aizstāja medaļas, ar kurām jau kopš 1980. gada apbalvoja labākās animācijas filmas. Kopš 1998. gada  Lielā Kristapa  balvas vairs neceļo -  trīs koka Kristapi ir nolikti glabāšanā Kino muzejā. Kopš 1998. gada laureāti tiek apbalvoti ar Zigmunda Ozoliņa veidotajām bronzas figūriņām. Pēdējā  Lielā Kristapa  festivālā 2009. gadā laureāti līdzekļu trūkuma dēļ saņēma vien figūras fragmentus. 
    1.1. Balsošanas sistēma un tās attīstība    
 Sākotnēji  Lielā Kristapa  balvas un medaļas tika piešķirtas Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) biedru balsojuma rezultātā to ikgadējā kongresā. Pēc toreizējā nolikuma balvu varēja saņemt filma, kura spēja savākt 50% un vēl vismaz vienu balsi. Šīs balsošanas sistēma sevi pierādīja kā gaužām nefunkcionālu jau 1979. gadā, kad  Lielais Kristaps  par labāko spēlfilmu palika nepasniegts, jo neviena no izvirzītajām filmām nespēja pārkāpt 50% slieksnim. Šīs balsošanas sistēmas dēļ arī 1982., 1983. un 1984. gadā labākā filma netika izvēlēta, neskatoties uz to, ka katrā no šiem gadiem uz labākās spēlfilmas godu pretendēja vismaz astoņas filmas. Līdzīgu krīzi piedzīvo arī dokumentālā kino kategorija. 
 1985. gadā filmas apbalvoja LKS valdes izveidota žūrija, kas 1987.gadā tik un tā  Lielo Kristapu  nepiešķīra nevienai filmai, par iemeslu minot to neatbilsītbu pasaules līmeņa kritērijiem un izcilības trūkumu. Līdz ar to nākamajā, 1988. gadā, pēdējo reizi Kristapa laureātu izvēlējās LKS biedru balsojumā. Kopš 1989. gada, kad filmu apbalvošana kļuva par festivālu,  Lielā Kristapa  laureātus izvēlas pēc žūrijas balsojuma. Gadu gaitā filmu vērtēšanas un laureātu izvēles sistēma ir piedzīvojusi izmaiņas. Piemēram, šogad filmu vērtēšana notiek divos posmos, no kuriem pirmajā lentes nominācijām un balvām izvirza kino profesionāļi, vērtēdami sava aroda pārstāvjus (piemēram, režisori vērtē režisorus, utt.). Otrajā posmā nominētās filmas izskata un apbalvo žūrija. 
    1.2. Apbalvojumu kategorijas un jauninājumi norisē    
 Gadu gaitā  Lielā Kristap a apbalvojumi tiek piešķirti arvien vairāk profesionālajās kategorijās. Savukārt 1986. gadā pirmo reizi tika piešķirtas prēmijas kinokritikā. 1993. gadā  Lielais Kristaps  iemanto Nacionālā filmu festivāla statusu. Pēc pusdekādes, 1998. gadā aizsākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā piešķiršana. Vairākus jaunumus Nacionālais filmu festivāls piedzīvoja, sākot ar 2000. gadu, kad apbalvojumam izvirzīja  labākās debijas un īsfilmas, bet no 2003. gada par  Lielo Kristapu  sacenšas arī studentu filmas. Tāpat 2003. gadā tika sākta nomināciju izsludināšana mēnesi pirms paša festivāla. Šogad pēc kino profesionāļu un producentu asociācijas ieteikuma  Lielo Kristapu  saņems arī labākie otrā plāna aktieri. Kopumā tiks apbalvotas filmas un kino profesionāļi 23 nominācijās. 
   2. Žūrija 
 2012. gada  Lielā Kristapa  laureātus noteiks: 
 Ilona Bičevska, producente, Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāve; Jānis Putniņš, režisors, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāvis,  Lielā Kristapa  laureāts; Regīna Razuma, teātra un kino aktrise, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve; Ivars Seleckis, režisors un operators, Eiropas Kino akadēmijas loceklis, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis; Kaspars Braķis, operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes pārstāvis; Inga Prauliņa, animācijas režisore un producente,  Lielā Kristapa  laureāte; Anita Uzulniece, kinokritiķe, starptautiskās kritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas pārstāve; Dāvis Stalts, Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība; Almers Ludviks, festivāla atbalstītāja  Rīgas nami  valdes loceklis. 
   3. 2012. gada laureāti un nominācijas 
     
   
   4. Iepriekšējo gadu Lielā Kristapa balvas laureāti   
    4.1. 1977. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Puika  (rež. Aivars Freimanis) 
    4.2. 1978. gada laureāti  
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Teātris  (rež. Jānis Streičs) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Sieviete, kuru gaida  (rež. Ivars Seleckis) 
    4.3. 1979. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Lielo Kristapu  labākajai spēlfilmai nepasniedz, jo neviena no filmām LKS biedru balsojumā nesavāc vajadzīgo balsu skaitu. 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Četri meklē miljonu  (rež. Ansis Epners) 
    4.4. 1980. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku  (rež. Varis Brasla) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Saruna ar karalieni  (rež. Rolands Kalniņš) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties  (rež. Roze Stiebra) 
    4.5. 1981. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Limuzīns Jāņu nakts krāsā  (rež. Jānis Streičs) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Lielo Kristapu  labākajai dokumentālajai filmai nepasniedz 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Bimini  (rež. Arnolds Burovs) 
    4.6. 1982. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Lielo Kristapu  labākajai spēlfilmai nepasniedz 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Strēlnieku zvaigznājs  (rež. Juris Podnieks) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Lielo Kristapu  labākajai animācijai nepasniedz 
    4.7. 1983. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Lielo Kristapu  labākajai spēlfilmai nepasniedz 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
 Goda diplomu saņem:  Meklēju vīrieti  (rež. Ivars Seleckis) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Kabata  (rež. Roze Stiebra) 
    4.8. 1984. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Lielo Kristapu  labākajai spēlfilmai nepasniedz 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Lielo Kristapu  labākajai dokumentālajai filmai nepasniedz 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Sapnis  (rež. Arnolds Burovs) 
    4.9. 1985. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Emīla nedarbi  (rež. Varis Brasla) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Veļ Sīzifs akmeni  (rež. Juris Podnieks) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Fantadroms. Sāls  (rež. Ansis Bērziņš) 
    4.10. 1986. gada laureāti    
 LABĀKĀ AKTIERFILMA: 
  Saulessvece  (rež. Lūcija Ločmele) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Vai viegli būt jaunam?  (rež. Juris Podnieks) 
 LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA: 
 Cikls  Sapnis, Princese un puma, Pēdējā lapa  (rež. Arnolds Burovs) 
 LABĀKĀ TV MUZIKĀLĀ FILMA: 
  Un tēvu dziesma nezudīs  (rež.Maruta Jurjāne) 
 LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS: 
 Alvis Lapiņš -  Saulessvece  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS: 
 Aivars Berķis, Gunārs Ratnieks 
 LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS: 
 Lūcija Ločmele -  Saulessvece  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Juris Podnieks -  Vai viegli būt jaunam?  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Zane Jančevska - Alda filmā  Bailes  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Juris Žagars - Viktors filmā  Dubultnieks  
 LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI: 
 Gunta Grīva - mamma filmā  Saulessvece,  Valdemārs Zandbergs  - mežsargs filmā  Bailes  
 LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS: 
 Miks Zvirbulis -  Bailes  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Kalvis Zalcmanis -  Vai viegli būt jaunam?  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Viktors Šildknehts -  Pēdējā reportāža  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS: 
 Mārtiņš Brauns -  Dzīvīte  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS: 
 Mārtiņš Brauns - videofilma  Olimpiskais strops  
 LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU REŽISORS: 
 Igors Jakovļevs -  Bailes  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU REŽISORS: 
 Aleksandrs Pugačovs un Gunārs Rācenājs 
 LABĀKAIS AKTIERKINO MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Tamāra Musņicka -  Bailes  
 LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS: 
 Ieva Kundziņa -  Pēdējā reportāža  
 LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS: 
 Jānis Rība -  Dzīvīte  
 BALVAS KINOHRONIKU REŽISORIEM: 
 Andris Slapiņš, Ansis Epners 
 ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS: 
 Tūristu grupai no filmas  Aizaugušā grāvī viegli krist;  Multiplikācijas filmai  Uzpasaka  - par Rozes Stiebras un Imanta Ziedoņa veiksmīgu sadarbību un lielu ieguldījumu bērnu estētiskajā audzināšanā 
 DIPLOMS: 
 Raimonds Pauls - Cikls  Sapnis, Princese un puma, Pēdējā lapa  
 SKATĪTĀJU BALVAS (aptauja festivālā  Latvijas kinomāksla-86 ): 
 Mākslas filmu grupā:  Bailes  (rež. Gunārs Cilinskis);  Aizaugušā grāvī viegli krist  (rež. Jānis Streičs);  Saulessvece  (rež. Lūcija Ločmele) - arī bērnu balva 
 Dokumentālo filmu grupā:  Vai viegli būt jaunam?  (rež. Juris Podnieks);  Labas gribas spēles  (rež. Ansis Epners) 
    4.11. 1987. gada laureāti    
 LABĀKĀ AKTIERFILMA: Žūrija balvu nepiešķir. 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
 kinožurnāli  Gaismēnas  (rež. Arnis Akmeņlauks, operators Dmitrijs Verhoustinskis, scenāriju autors un redaktors Jānis Brencis) - par drosmi un neatlaidību kinopublicistikā, aktīvi izgaismojot sasāpējušas problēmas un sekmējot to risinājumu. 
 LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA: 
  Bruņurupuči  (rež. Ansis Bērziņš) 
 LABĀKĀ MUZIKĀLĀ TELEVĪZIJAS FILMA: Žūrija šajā gadā balvu nepiešķir 
 LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS: Žūrija balvu nepiešķir. 
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS: 
 Agris Redovičs 
 LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS: 
 Arvīds Krievs -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Hercs Franks -  Augstākā tiesa  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Zane Jančevska -  Aija  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Alvis Hermanis -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI: 
 Valentīns Maculēvičs -  Ja mēs visu to pārcietīsim;  Ivars Kalniņš -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS: 
 Dāvis Sīmanis -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Sergejs Nikolajevs 
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Vasilijs Mass -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKAIS KOMPONISTS: 
 Mārtiņš Brauns -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU REŽISORS: 
 Anrijs Krenbergs -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU OPERATORS: 
 Gunārs Rācenājs 
 LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Liene Bāliņa -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta. 
 INDIVIDUĀLĀS BALVAS: 
 Labākais dokumentālā kino režisors - Andrejs Apsītis 
 ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM: 
 Večella Varslavāne -  Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili  
 Andris Rozenbergs ( Svītas cilvēks ) - par mākslinieciski augstvērtīgu stilistiski vienotas filmas izveidi 
  Voldemārs un Leontīne  (rež. Dzintra Geka) - par izteiksmīgu kinematogrāfisku risinājumu un emocionālu iedarbīgumu 
  Dzintara latvietis - 87  (rež. Aivars Freimanis) - speciālbalva  Dzintara Kristaps  par demokrātismu mākslā 
  Sēd uz sliekšņa pasaciņa  (rež. Roze Stiebra) - speciālbalva kā skaistākajai multiplikācijas filmai 
 SKATĪTĀJU BALVAS festivālā  Latvijas kinomāksla : 
   Aija  (rež. Varis Brasla);  Sirdsdaugava  (rež. Rodrigo Rikards);  Brālītis  (rež. Arnolds Burovs) 
    4.12. 1988. gada laureāti    
 LABĀKĀ AKTIERFILMA: 
  Par mīlestību pašreiz nerunāsim  (rež. Varis Brasla) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Šķērsiela  (rež. Ivars Seleckis) 
 LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA: 
  Skatāmpanti  (rež. Roze Stiebra) 
 LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS: 
 Oļegs Mandžijevs -  Zīlēšana uz jēra lāpstiņas  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS: 
 Tālivaldis Margēvičs - Š ķērsiela  
 LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS: 
 Ada Neretniece -  Zīlēšana uz jēra lāpstiņas  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Ivars Seleckis - Š ķērsiela  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Ilze Rūdolfa -  Par mīlestību pašreiz nerunāsim  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Tinu Karks -  Viss kārtībā  
 LABĀKIE EPIZODISKO LOMU TĒLOTĀJI: 
 Vizma Kvēpa -  Par mīlestību pašreiz nerunāsim ; Valentīns Skulme -  Viktorija  
 LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS: 
 Dāvis Sīmanis -  Viktorija  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Dāvis Sīmanis -  Basi. Ir tāda vieta Kurzemē  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Gunārs Zemgals -  Viktorija  vai  Māja bez izejas  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS: 
 Imants Kalniņš -  Viktorija  vai  Par mīlestību pašreiz nerunāsim  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS: 
 Mārtiņš Brauns -  Cerību lauki  vai  Demokrātijas stunda  (2 filmas), vai  Basi  
 LABĀKAIS AKTIERKINO SKAŅU OPERATORS: 
 Anrijs Krenbergs -  Svešais  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SKAŅU OPERATORS: 
 Gunārs Rācenājs -  Šķērsiela  vai  Krā! Krā!  
 LABĀKAIS AKTIERKINO MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Maija Indersone -  Sižeta pagrieziens  vai  Māja bez izejas  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Maija Selecka - Š ķērsiela  
 LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS: 
 Večella Varslavāne -  Viktorija  
 LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS: 
 Rasma Prande -  Viktorija  vai  Māja bez izejas  
 BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta. 
 LIELĀ KRISTAPA MEDAĻAS: 
 Kinožurnāls  Padomju Latvija Nr.30/ 1988  (rež. Pauls Pakalns); TV filma  Cerība. 1905  (rež. Andrejs Feldmanis) 
 Sarmīte Ēlerte - par ieguldījumu kinokritikā un zinātnē (avīze  ARS ) 
 KINEMATOGRĀFISTU SAVIENĪBAS MEDAĻA: 
 Laimonis Gaigals ( Vai plankumi vēsturē balti? ) - par ticību kinodokumenta spēkam; Maija Brence - par ieguldījumu multiplikācijas attīstībā 
 GADSKĀRTĒJĀS KINEMATOGRĀFISTU SAVIENĪBAS PRĒMIJS KRITIKĀ: 
 Sarmīte Ēlerte; Viktors Avotiņš; Aivars Freimanis 
 SKATĪTĀJU BALVAS festivālā  Latvijas kinomāksla'88 : 
  Viktorija  (rež. Oļģerts Dunkers);  Š  ķērsiela  (rež. Ivars Seleckis);  Skatāmpanti  (rež. Roze Stiebra) (Augstkalnas versija -  Tālavas taurētājs)  
 KRITIĶU SPECIĀLBALVA ZELTA ROLANDS  tiek piešķirta pirmoreiz, turpmāk solīta ik gadu - labākajai filmai jebkurā kino veidā par nozīmīgāko ieguldījumu latviešu kinomākslā  Š  ķērsiela  (rež. Ivars Seleckis) 
    4.13. 1989. gada laureāti    
 LABĀKĀ AKTIERFILMA: 
  Dzīvīte  (rež. Aivars Freimanis) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Izlūkdienesta priekšnieks  (rež. Romualds Pipars) 
 LABĀKĀ MULTIPLIKĀCIJAS FILMA: Balva netiek piešķirta, jo pārāk maza konkurence. 
 LABĀKĀ ĪSFILMA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKĀ DEBIJA: Netiek atsevišķi apbalvota. 
 LABĀKAIS AKTIERFILMU SCENĀRISTS: 
 Aivars Freimanis ( Dzīvīte ) 
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO SCENĀRISTS: 
 Boriss Borisovs -  Izlūkdienesta priekšnieks  
 LABĀKAIS AKTIERFILMU REŽISORS: 
 Aivars Freimanis -  Dzīvīte  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Romualds Pipars -  Izlūkdienesta priekšnieks  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Indra Briķe -  Dzīvīte  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Eduards Pāvuls -  Zītaru dzimta  
 LABĀKAIS AKTIERFILMU OPERATORS: 
 Valdis Eglītis -  Dzīvīte  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Andris Seleckis -  Ilmārs un Marina  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Ieva Romanova -  Dzīvīte  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: Netiek atsevišķi apbalvots. 
 LABĀKAIS AKTIERKINO KOMPONISTS: 
 Mārtiņš Brauns -  Dzīvīte  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO KOMPONISTS: 
 Mārtiņš Brauns - videofilma  Olimpiskais strops  
 LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS: 
 Jānis Rība -  Dzīvīte  
 BALVA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU: Vēl nav nodibināta. 
 LIELĀ KRISTAPA MEDAĻA KINOKRITIKĀ: Silvija Līce un grāmatas  Latvijas padomju kinomāksla  kolektīvs 
 PAPILDUS BALVAS: 
 Operators Oļegs Kotovičs (viens sižets  k/ž Padomju Latvija 19-20 / 1989 ); Operators Aivars Lubānietis (TV filma  Māja lielceļa malā ) 
    4.14. 1990. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Ievas paradīzes dārzs  (rež. Arvīds Krievs, Rīgas kinostudija) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Es esmu latvietis  (rež. Ansis Epners) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Rezgalības I  (rež. Jānis Cimermanis) 
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Baiba Broka  -  Valsis mūža garumā   
    4.15. 1991. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Cilvēka bērns  (Jānis Streičs, studija  Trīs ) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Krustceļš  (rež. Juris Podnieks) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA:  Lielo Kristapu  labākajai animācijas filmai nepasniedz 
    4.16. 1993. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Būris  (Ansis Epners, studija  AVE ) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Naivie  (rež. Dainis Kļava) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Ness un Nesija  (rež. Roze Stiebra) 
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Ieva Romanova -  Ziemassvētku jampadracis  
 SKATĪTĀJU BALVA: 
  Ziemassvētku jampadracis  (rež. Varis Brasla) 
    4.17. 1996. gada laureāti    
  Lielo Kristapu  nepasniedz, tādēļ ka kopš 1994. gada ir tikai viena vienīga spēlfilma - Aivara Freimaņa  Ligzda . 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Starp debesīm un zemi - Augšdaugava  (rež. Pēteris Krilovs) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Munks un Lemijs  (rež. Nils Skapāns) 
    4.18. 1998. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Izpostītā ligzda  (rež. Armands Zvirbulis, Uldis Pūcītis), 
 SKATĪTĀJU BALVA: 
  Likteņdzirnas  (rež. Jānis Streičs) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Debesu sala  (rež. Ivo Kalpenieks) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Pasaciņas. Miega vilcieniņš  (rež. Roze Stiebra) 
 LABĀKĀ REŽIJA: 
  Kurpe  (rež. Laila Pakalniņa) 
 LABĀKAIS OPERATORA DARBS: 
 Ivo Kalpenieks -  Debesu sala  
    4.19. 2000. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Kāzas  (rež. Viesturs Kairišs) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Jaunie laiki Šķērsielā  (rež. Ivars Seleckis) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Velniņi  (rež. Inga Riba) 
 LABĀKĀ ĪSFILMA: 
  Latvietis pūš pīlītes  (rež. Agnese Bule) 
 LABĀKĀ DEBIJA: 
  Naktsputni  (rež. Anna Viduleja) 
 LABĀKAIS SCENĀRISTS: 
 Maija Amoliņa -  Mariss Jansons  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: 
 Pēters Simms - novele  Aīda  filmā  Trīs stāsti par...  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Askolds Saulītis -  Sarkanais un Brūnais  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: 
 Nils Skapāns -  Caurā māja  
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Nora Veignere -  Anna  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Andris Keišs -  Kāzas  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS: 
 Uldis Jancis - novele  Tristans un Izolde  filmā  Trīs stāsti par...  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Ansis Epners -  No Everesta līdz paradīzei  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Ieva Romanova -  Anna  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: 
 Jurģis Krāsons -  Clara un Rubinšteins  
 LABĀKAIS KOMPONISTS: 
 Mārtiņš Brauns -  Arktiskais reiss  
 LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS: 
 Ilmārs Piliņš -  Mariss Jansons  
     ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM: 
 Agris Redovičs - par kino vēstures apzināšanu un atainošanu filmu ciklā  Kinogadsimts Latvijā;  Zigurds Vidiņš - par nacionālajai atmodai un neatkarības centieniem veltītajām filmām 
 FIPRESCI BALVA:     
  Naktsputni  (rež. Anna Viduleja) 
 SKATĪTĀJU BALVA: 
  Velniņi  (rež. Inga Riba) 
 KINOIZPLATĪTĀJU BALVA: 
  Baiga vasara  (rež. Aigars Grauba) 
    4.20. 2001. gada laureāti  
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Pa ceļam aizejot...  (rež. Viesturs Kairišs) 
 LABĀKĀ ĪSFILMA: 
  Klupiens  (rež. Andis Mizišs) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ PILNMETRĀŽAS FILMA: 
  Rīga. Desmit gadus pēc...  (rež. Arta Biseniece) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA: 
  Jumta likums  (režisori Andis Mizišs un Māris Maskalāns) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Neparastie rīdzinieki  (rež. Roze Stiebra) 
 LABĀKĀ DEBIJA: 
  Boriss saka  (rež. Olafs Okonovs) 
 LABĀKIE SCENĀRISTI: 
 Tomass Raudams, Pēters Simms -  Labās rokas  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: 
 Pēters Simms -  Labās rokas  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Askolds Saulītis -  Jaunības avots  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: 
 Dace Rīdūze -  Kaimiņu būšana  
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Rēzija Kalniņa -  Labās rokas  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Renārs Kaupers -  Vecās pagastmājas mistērija  
 LABĀKIE SPĒLFILMAS OPERATORI: 
 Harijs Kukels, Alvis Mengots -  Vecās pagastmājas mistērija  
 LABĀKIE DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORI: 
 Oļegs Kotovičs, Romualds Pipars -  Brīvība tiešajā ēterā  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Ieva Romanova -  Sarmītes ,  Vecās pagastmājas mistērija  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: 
 Jurģis Krāsons -  Vai Rīga jau gatava?  
 LABĀKAIS KOMPONISTS: 
 Arturs Maskats -  Pa ceļam aizejot...  
 LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS: 
 Normunds Kļaviņš -  Rīga. 10 gadus pēc...    
 ŽŪRIJAS SPECIĀLBALVAS SAŅEM: 
 Vaira Strautniece - par tautas likteņgaitu dziļu izpēti filmā  Viens ciems Sibīrijā;  Karls Bjoršmarks - par neparastiem meklējumiem Latvijas kinematogrāfā; Jānis Putniņš - par cerīgiem formas meklējumiem Latvijas kinematogrāfā; Kristīne Briede - par radošu daudzpusību Latvijas kinematogrāfā; Filmas  Lubāns. Cīņa par centimetriem  radošā grupa - par populārzinātniskā žanra veiksmīgu kopšanu 
 FIPRESCI BALVA: 
  Jumta likums  (rež. Andis Mizišs un Māris Maskalāns) 
 SKATĪTĀJU BALVA: 
  Jumta likums  (rež. Andis Mizišs un Māris Maskalāns) 
    4.21. 2003. gada laureāti    
 LABĀKĀ SPĒLFILMA: 
  Pitons  (rež. Laila Pakalniņa) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ PILNMETRĀŽAS FILMA: 
  Bet stunda nāk...  (rež. Juris Poškus) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA: 
  Viktorijas bērni  (rež. Līga Pipare) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Vectēva medus  (rež. Vladimirs Ļeščovs) 
 LABĀKĀ DEBIJA: 
  Atrasts Amerikā  (rež. Sandris Jūra) 
 LABĀKAIS SCENĀRISTS: 
 Viktors Duks un Askolds Saulītis -  Keep smiling!  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: Žūrija nolemj balvu nepiešķirt 
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Hercs Franks -  Flashback  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: 
 Roze Stiebra (cikls  Pasaciņas  - 6 filmas:  Aiz deviņi ezeriņi, Kalado, Visi kakti norasoja, Ceļojums,Tanzānija, Viena brīva diena ) 
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Kristīne Nevarauska -  Sauja ložu  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Voldemārs Karpačs -  Pēdējā padomju filma  
 LABĀKAIS AKTIERIS/AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ: 
 Ilze Pukinska -  Pitons  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS: 
 Gints Bērziņš -  Pitons  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Uldis Jancis -  Jumtu cilvēks  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Juris Pakalniņš -  Pitons  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: 
 Signe Baumane -  Sieviete  
 LABĀKAIS KOMPONISTS: 
 Jānis Brunovskis -  Keep smiling!  
 LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS: 
 Aivars Riekstiņš -  Operdziedātāja uz skrituļslidām  
 LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Maija Selecka -  Operdziedātāja uz skrituļslidām  
 LABĀKĀS STUDENTU FILMAS: 
  Mājup  (rež. Daiga Laksa-Timinska-Lapko);  Bērneļi  (rež. Vadims Sičovs);  The Bonedancer  (rež. Gints Apsīts) 
    4.22. 2005. gada laureāti    
 LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA: 
  Ūdensbumba resnajam runcim  (rež. Varis Brasla) 
 LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA: 
  Aģents iemīlas  (rež. Gatis Šmits) 
 LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Tārps  (rež. Andis Mizišs) 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA: 
  Leiputrija  (rež. Laila Pakalniņa) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Bezmiegs  (rež. Vladimirs Ļeščovs) 
 LABĀKĀ DEBIJA: 
  Eks Āmen S  (rež. Inese Kļava) 
 LABĀKAIS SCENĀRISTS: 
 Alvis Lapiņš -  Ūdensbumba resnajam runcim  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: 
 Gatis Šmits -  Aģents iemīlas  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Andis Mizišs -  Tārps  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: 
 Vladimirs Ļeščovs -  Bezmiegs  
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Akvelīna Līvmane -  Rudens rozes  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Rūdolfs Plēpis -  Baltais zvērs  
 LABĀKAIS AKTIERIS/AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ: 
 Jānis Paukštello -  Augstuma robeža  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS: 
 Freds Kelemens, Baiba Lagzdiņa -  Krišana  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Gunārs Bandēns, Elīna Bandēna -  Tramvajs, vārdā Kalpotājs  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Ēriks Božis -  Hoņka  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: 
 Ieva Jurjāne -  Doktora D. sala  
 LABĀKAIS KOMPONISTS: 
 Ģirts Bišs -  Bezmiegs  
 LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS: 
 Sandra Sila -  Rudens rozes  
 LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS: 
 Sarmīte Balode -  Ūdensbumba resnajam runcim  
 LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS: 
 Anrijs Krenbergs -  Leiputrija  
 LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Liene Bāliņa -  Svētku anatomija  
 LABĀKAIS LAIKMETA DOKUMENTS: 
  Seda. Purva ļaudis  (rež. Kaspars Goba) 
    4.23. 2007. gada laureāti  
 LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA: 
  Vogelfrei  (rež. Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja) 
 LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA: 
  Ūdens  (rež. Laila Pakalniņa) 
 LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Mans vīrs Andrejs Saharovs  (rež. Ināra Kolmane) 
 LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Teodors  (rež. Laila Pakalniņa) 
 LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Lote no Izgudrotāju ciema  (rež. Heiki Ernits, Janno Poldma) 
 LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Čiža acīm  (rež. Edmunds Jansons) 
 LABĀKĀ DEBIJAS FILMA: 
  Versija LNO  (rež. Dāvis Sīmanis jr) 
 LABĀKĀ STUDENTU FILMA: 
  Riebums  (rež. Aiks Karapetjans) 
 LABĀKAIS SCENĀRISTS: 
 Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja -  Vogelfrei  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: 
 Juris Poškus -  Monotonija  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS: 
 Andrij Parekh, Sam Moon, Gints Bērziņš -  Vogelfrei  
 LABĀKĀ AKTRISE: 
 Iveta Pole -  Monotonija  
 LABĀKAIS AKTIERIS: 
 Juris Žagars -  Tumšie brieži  
 LABĀKAIS OTRĀ PLĀNA AKTIERIS/AKTRISE: 
 Regīna Razuma -  Rūgtais vīns  
 LABĀKAIS FILMAS MĀKSLINIEKS: 
 Jurģis Krāsons -  Ķīlnieks  
 LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS: 
 Līga Krāsone -  Uguns  
 LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS: 
 Sarmīte Balode -  Uguns  
 LABĀKAIS MŪZIKAS AUTORS: 
 Arturs Maskats -  Tumšie brieži  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS: 
 Laila Pakalniņa -  Teodors  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS: 
 Ivars Seleckis -  Zem ozola kuplajiem zariem  
 LABĀKAIS AINIMĀCIJAS FILMAS REŽISORS: 
 Vladimirs Leščovs -  Zuduši sniegā  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS MĀKSLINIEKS: 
 Helēna Heinrihsone -  Spēlēju, dancoju  
 LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS: 
 Anrijs Krenbergs -  Vienkārši pops  
 LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Armands Zvirbulis -  Džona Doreda sala  
 FIPRESCI BALVA: 
  Čiža acīm  (rež. Edmunds Jansons) 
 LIELĀ KRISTAPA SKATĪTĀJU BALVA: 
  Mans vīrs Andrejs Saharovs  (rež. Ināra Kolmane) 
    4.24. 2009. gada laureāti    
 LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA: 
  Nevajadzīgie ļaudis jeb Loss  (rež. Māris Martinsons). Par sociāli nozīmīgas tēmas emocionālu risinājumu spilgtos kino tēlos 
 LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA: 
  Apsēstība  (rež. Ivars Tontegode) 
 LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA: 
  Bēgums  (rež. Ivars Zviedris) Par autora sociāli aktīvo pozīciju, atspoguļojot savas tautas izdzīvošanas meklējumus 
 LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ ĪSFILMA: 
  Bekons, sviests un mana Mamma  (rež. Ilze Burkovska-Jakobsena) 
 LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: 
  Spārni un airi  (rež. Vladimirs Ļeščovs) 
 LABĀKĀ DEBIJA: 
  Amatieris  (rež. Jānis Nords) 
 LABĀKĀ STUDENTU FILMA: 
  Lamberts  (rež. Oskars Rupenheits) 
 LABĀKAIS SCENĀRISTS: 
 Pauls Bankovskis -  Klucis - nepareizais latvietis  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS: 
 Armands Zvirbulis -  Mazie laupītāji  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO REŽISORS: 
 Pēteris Krilovs -  Klucis - nepareizais latvietis  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS: 
 Jānis Cimermanis -  Lācis nāk!  
 LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ: 
 Ināra Slucka -  Rīgas sargi  
 LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ: 
 Rolands Zagorskis -  Medības  
 LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS: 
 Agris Birzulis -  Medības  
 LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀ KINO OPERATORS: 
 Māris Maskalāns -  Par dzimtenīti  
 LABĀKAIS MĀKSLINIEKS: 
 Mārtiņš Milbrets, Neils Matīss -  Rīgas sargi  
 LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS: 
 Kaspars Zariņš -  Vai tu ko teici?  
 LABĀKAIS KOMPONISTS: 
 Kārlis Auzāns -  Medības  
 LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS: 
 Līga Krāsone -  Medības  
 LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS: 
 Ilze Trumpe -  Akmeņi, Klusums, Mazie laupītāji  
 LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS: 
 Andris Barons -  Klucis - nepareizais latvietis  
 LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS: 
 Julie Vinten -  Klucis - nepareizais latvietis  
 KINOTEĀTRA RĪGA SKATĪTĀJU BALVA: 
  Mazie laupītāji  (rež. Armands Zvirbulis) 
 FIPRESCI BALVA: 
  Valkyrie Limited  (rež. Dāvis Sīmanis) 
 ŽŪRIJAS BALVA: 
 Mārim Āboliņam un Andrim Pakalnam par datorgrafiku un specefektiem spēlfilmā  Rīgas sargi   
   5. Balvas par mūža ieguldījumu laureāti: 
 1998 - aktieris Eduards Pāvuls 
 2000 - režisors Arnolds Burovs 
 2001 - režisors Hercs Franks 
 2003 - aktrise Elza Radziņa 
 2005 - režisors Rolands Kalniņš 
 2007 - aktrise Vija Artmane 
 2009 - filmu mākslinieks Viktors Šildknehts 
 2012 - režisors Aivars Freimanis 
 Avoti 
  Lielā Kristapa oficiālā web lapa  
  Festivāla arhīvs  
  Kristīnes Matīsas Lielā Kristapa CV   Neatkarīgās Rīta Avīzes  pielikumā  MĒS  2001. gada 10. novembrī 
  Latfilma  
  Nacionālais Kino centrs