Krievija uzbrūk Baltijas valstīm: atkal pieprasa tautiešu aizsardzību

  Dolgovs: Krievu skola uz Latvijas zemes pastāvējusi kopš 1789.gada 
 "Veseli krievu pasaules segmenti turpina saskarties ar nopietnām savu tiesību un likumīgo interešu ievērošanas problēmām," sestdien, 13.septembrī, uzstājoties Rīgā  Krievijas tautiešu reģionālajā konferencē , teica Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jautājumos Konstantīns Dolgovs. 
 Viņš aicināja vērsties pie starptautiskās sabiedrības, lai tiktu aizstāvētas krievu tiesības Igaunijā un Latvijā. 
 Dolgovs savā runā kā iemeslu krievu "apspiešanai" Baltijas valstīs minējis "nebeidzamu ksenofobijas un neonacistiska noskaņojuma pieaugumu pasaulē" un tātad arī tā pieaugumu "veselā rindā ārvalstu politiķu". Paši spilgtākie piemēri šai nelaimei, pēc Krievijas amatpersonas domām, esot meklējami Eiropā, tai skaitā Eiropas Savienības valstīs, kas "cīnās par nācijas tīrību". Dolgovs kā atbalstu savām izteiktajām domām minēja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka izteikumus. 
 Minot piemērus par notikumiem Ukrainā pēc "antikonstitucionālā apvērsuma" un "bruņotas varas sagrābšanas", Dolgovs teica, ka "nekad nav bijusi slēpta Ukrainas ultraradikāļu un neonacistu vēlme izveidot "etniski tīru"  Ukrainas valsti  ".  
 Dolgovs arī apliecināja, ka Krievija netaisās samierināties ar "lienošo uzbrukumu krievu valodai, kuru mēs redzam Baltijas valstīs". Krievijas ĀM pārstāvis teica: "Uzskatām dažus Latvijas un Igaunijas varas soļus, kas vērsti pret krievu valodas statusa ierobežošanu, par rupju cilvēktiesību pārkāpumu. Oficiālās Rīgas paziņojums par to, ka krievu skola, kas uz Latvijas zemes pastāvējusi kopš 1789.gada, jālikvidē līdz 2018.gadam, nav pieņemams civilizētai pasaulei."   Viņš arī paziņoja, ka uzskata par nepieņemamu, ka Baltijas valstīs nacionālo minoritāšu pārstāvjiem nav iespējams ar varas iestādēm sazināties dzimtajā valodā un dzimto valodu izmantot topogrāfiskajos nosaukumos. 
 "Vairāk nekā 50% iedzīvotāju, kuri dzīvo Latvijas lielajās pilsētās, pēc sava etniskā sastāva ir krievvalodīgie," apgalvoja Krievijas ĀM pārstāvis. Viņš arī kritizēja Latvijas un Igaunijas pilsonības politiku, kur "joprojām valdot masveidīga bezpilsonība". 
 Tautiešu politika ir viens no lielākajiem Latvijas iekšējās drošības apdraudējumiem, savā gada pārskatā norāda Latvijas Drošības polija (DP). Tajā teikts, ka ir mainījusies Krievijas retorika. Proti, iepriekš akcentēta Krievijas "sadarbība ar tautiešiem", taču pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā dominē Krievijas "tautiešu atbalsts un tiesību aizsardzība". DP uzskata, ka šādas izmaiņas notikušas tāpēc, ka Krievija vēlas izcelt uzskatu par it kā notiekošo "tautiešu diskrimināciju" un "tautiešu cilvēktiesību pārkāpumiem" ārvalstīs. 
  Tikmēr Krievijas vēstniecība Latvijā nosūtījusi notu Ārlietu ministrijai (ĀM) par Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Panorāma" sižetu, kurā vairāki Latgalē sastapti iedzīvotāji norādījuši, ka iespēju karot Ukrainā Krievijaspusē iespējams nokārtot ar Krievijas vēstniecības starpniecību.  
 Vēstniecība norādījusi, ka raidījuma sižets ir provokatīvs, godu aizskarošs un apmelnojošs, kā arī paudusi cerību, ka ĀM un Latvijas drošības dienesti tiks ar to skaidrībā un veiks nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības tā pasūtītājus un veidotājus, ziņo LETA. 
 ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums norādīja, ka ministrijas rīcībā nav informācijas par raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem. "Tas ir Latvijas drošības iestāžu kompetences jautājums. Uz jebkuras ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības darbību ir attiecināma Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem, kura cita starpā nosaka cienīt uzņemošās valsts likumus un noteikumus un uzliek par pienākumu neiejaukties tās iekšējās lietās," skaidroja Eihenbaums.